Sarunas par visu un neko.

Ziemīšu sajūtu bums.

Hello, my little and not so little friends. Its been a long week or two, or more, but Im back !! * wink *

This is like me all the time now. * sad face *

Tātad, esmu back ar kaut kādu ziemīšu noskaņu, kas man radās tikai tagad, kad ieraudzīju tur jauku bildi ar eglīti nu to visu tumblr padarīšanu.  Kaut gan man bija doma un es godīgi vispār biju aizmirsusi par blogu..nu es esmu atpakaļ. Kā jums šīs dienas un kā jums ar noskaņojumu ? Man tas ir uzkāpis tajos aukstumos, kas saliek lūgšanā roku un skatās mākoņos ar tekstu.

- Lūdzu dod man sniegu tādu, kā mana spilvenā spalvas. Lielas. Jep, thats me.

Es ļoti gribu šogad baltus ziemassvētkus, laikam ņemot vērā to, ka šogan man būs pirmā darba balle un jau pirmdien eglīte. * scream like kid * Kaut gan pateicoties negadījumām es atpaliku no  rakstīšanas un visa pārējā...mani jau atkal ir parādījusies tā iedvesmas sajūta.

Tātad jūs savā ziņā sapratāt par ko es šeit šodien  rakstīšu un ja nē, tad jums vienkārši jālasa, jo es pati vēl nezinu. Jaunumus, I guess ? Ņemot vērā to, ka mans organisms ir saņēmis tikai 3 stundu miega..es vispār brīnos, ka kaut ko šodien rakstu.

Dāvanas kuras kārojas man uz ziemīšiem... 🤷🏼

P.S. Pirms sākam man gribējās to emoj ielikt, kaut man nepatīk šeit izmantot emoj. Otrkārt, šīs dāvanas ir diezgan neizprotamos veidos iešāvušās man galvā.

Nr.1. Liela panda. Vakar biju uz Rimi un viņas tur vairs nebija.  * crying *

Nr.2. Bruņurupucis vai šinšila. Es vienmēr zināju, ka mana izvēle nekad nebūs normāla, bet es nonāku pie šādiem variantiem ar. * rausta plecus *

Nr.3. After, visas grāmatas. Kamon, vienkārši es jau sen gribēju, bet man savā ziņā bija žēl naudas. * Ha, ha, ha *

Nr. 4. Suni. Zinu, ka esmu kā mazs bērns sava ziņā un vasarā es jau dabūju suni, bet sorry man vajag divus..vai trīss..Don't know how much.

Nr. 5.