Hello my friend if I can call you like that. Šodien esmu izlēmusi šeit ierasties ar diez gan dīvainu tēmu. Kāpēc tāds nosaukums ? Teiksim tā, ka es jūs iepazīstināšu ar dažiem no Ask.fm izrautiem tekstiem. Kas šie par tekstiem ? Šie teksti pārsvarā sastāv no manām 14-15 gadīgā skuķa domām un visa pārējā. Teiksim tā, ka jūs tiksiet iepazīstināti ar manu veco Amandas būtību nedaudz.
Oops! Questa immagine non segue le nostre linee guida sui contenuti. Per continuare la pubblicazione, provare a rimuoverlo o caricare un altro.
Lielākoties es savus 14-15 gadus pavadīju esot, kā teiksim tāda nedaudz dīvaina. Mani uzskati uz dzīvi un visu pārējo likās diez gan slimi. Es biju jauna un nespēju atšķirt vairākas lietas no to patiesās būtības. Es biju iestrēgusi savā prātā un mana mute atvērās vien tad, kad to vajadzēja. Tas mazais klusais cilvēks. Tomēr es tomēr priecājos, ka es tam visam izgāju cauri, tikai lai nonāktu tur kur esmu tagad.
Ja nebūtu mana galva pilna ar visādām lietām, tad varbūt es nekad nebūtu sākusi rakstīt stāstus. Agrāk es rakstīju kaut kādus slimus un depresīvus tekstus un dzejoļus, dēļ kuriem es pati vairs nezināju, kas es esmu. Es nosolījos sev, ka vairs nekad nepieķeršos rakstīšanai, bet tomēr labi, ka tas nenotika.
1. Dzejolis no tālās pagātnes.
Ir pienācis laiks
Pasauli graut.
Un sirds dziļās
Rētas salāpīt.
Ir pienācis laiks
Piedošanu lūgt
Un atvadām
Laiku atveltīt.
Ir pienācis laiks
Acis vērt ciet
Un bēdās uz mūžu
Aizmirsties...
Ir pienācis laiks
Sirdij beigt pukstēt
Un tumsā uz mūžu
Iegrimties.
Diez gan baisi, iedomāties, kas manā galvā darījās, kad es šo rakstīju. Tomēr es biju šo uzrakstīju un tas kaut kādā veidā tajā laikā man patika. Laika jau tikai es varu minēt, kas mani it kā tik tālu noveda. Vai es smejos tagad par šo ? Lielākoties šausminos.
