Life isn't a dream /PABEIGTS/

Part 4

Nika skatpunkts

Es liku Melisai palikt augšā un pats gāju lejā, jau pusceļā sadzirdot, par ko runā. 

-Oliver, mēs zinām, ka pie tevis ir omega. Viņa nepieder nevienam klanam un var izpaust mūsu noslēpumu. Tev viņa jāatved pie manis un es no viņas atbrīvošos uz visiem laikiem.-Teica Zaks (Viens no alfām, bet viņam pieder cits bars).

-Un es tev vēlreiz saku, pie manis nav nevienas omegas, kura nav mans. Pie manis ir tikai mans bars un viss.-Olivers skaidroja Zakam.

-Beidz melot, Oliver, mēs zinām, ka tu viņu pazīsti un tāpēc nevēlies nogalināt viņu, bet viņa visus apdraud un tu to zini.-Zaks mēģināja vēl.

Es aizgāju pie pašām durvīm un nostājos blakus tēvam, uzmetu paviršu skatienu viņa aizsargiem jeb betām, labajām rokām. Viņi uzmeta man skatienu un nopētīja. Es jau zinu, ka viņi domāja, vai es tiešām esmu tīrasiņu beta. 

-Ooo... Sveiks, Nik. Ko tad tu te meklē?-Ar neīstu smaidu sejā, man jautāja Zaks.

-Drīzāk to varētu prasīt tev.-

-Atnācu pēc omegas, tu gan jau zini par viņu. Ja nemaldos, viņu sauc Lija.-Zaks stāstīja.

-Šeit nav nevienas omegas, visi vilkači, kas ir šeit, ir piederīgi mana tēva baram. Nesaskatu te neko tādu, kas apdraud kādu.-Atbildēju viņam.

-Dodies prom, Zak. Tev te nav nekā meklējama.-Turpināja mans tēvs.

-Nuu.... Labi, bet ja redzat kādu omegu, paziņojat man. Es tikšu galā, labi?-Zaks vēl pateica un aizgāja prom.

-Tā, viņš laikam ir aizgājis. Tu vari tagad pasaukt Melisu. Būs ar viņu jāparunā.-Teica tēvs.

Es pamāju ar galvu un uzgāju augšā. Es piegāju pie durvīm un pieklauvēju.

-Mel? Tu vari atvērt durvis lūdzu?-Es teicu, jo, kad es gāju lejā, viņa aizslēdza durvis.

Klusums

Kāpēc viņa neslēdz vaļā durvis. Tad es izdzirdēju troksni tajā istabā. Es mēģināju izlauzt durvis, kas man arī izdevās. Es ieskrēju istabā, bet tā bija tukša. Tur neviena nebija vairāk. Viss, kas liecināja, ka te kāds ir ielauzies, bija izsistais logs.

-Oliver!-

Es dzirdēju, kā kāds sāk skriet augšā pa kāpnēm. Tas bija tēvs un viņam sekoja bars.

-Viņu nozaga.-Es skaidroju visiem.

Es pateicu visu un skrēju lejā. Melisa ir mani mainījusi. Pēc mātes nāves es biju noslēdzies sevī, bet tagad, kad ieraudzīju viņu, es atcerējos par avāriju. Lai gan tas ir smagi, jo dēļ tā atceros arī par māti. 

Atvainojos, ka sen nebija jaunas daļas. Centīšos likt biežāk. Patīkamu lasīšanu!!!

bookforteengirl