Life isn't a dream /PABEIGTS/

Part 14 BEIGAS

Niks, ienācis virtuvē, bija ļoti dusmīgs. Par to liecināja ne vien viņa skatiens, bet arī viņa acis, kuras bija dzeltenas ar mazliet sarkanu piekrāsu. Nezināju, ka betām acis var būt arī mazliet sarkanas. Viņš jau gribēja nākt man klāt, kad pēkšņi logi virtuvē izšķīda. Sajutu asas sāpes kaklā un tad atslēdzos. 

Autora skatpunkts

Visapkārt mājai stāvēja vilkači. Daži bija pārvērtušies par vilkiem un stāvēja uz visām četrām ķepām, bet bija arī tādi, kurus nodeva vienīgi acu krāsa, kas gailēja tumsā. Pie izšķīdušajiem logiem stāvēja viena vilkace, kuras rokās bija pistolīte. Tieši no tās pistoles viņa bija izšāvusi šautriņu, kas nu jau atradās Melisas kaklā. Šautriņā bija inde, kas nogalina vien minūtes laikā.

Mājā šajā brīdī atradās tikai pusaudži un viens no viņiem jau ir gandrīz miris. Palika tikai neitralizēt otru vilkaci un pārvērst cilvēku par vienu no vilkačiem. Sieviete deva zīmi dažiem vilkačiem un viņi ielauzās mājās. Pēc brīža dzirdēju rēcienus un bļāvienus. Tad jau no mājas iznāca divi vīri turot meiteni-cilvēku. 

-Viss kārtībā?-Sieviete noprasīja.

-Protams.-Viens no vīriešiem atbildēja.

-Tad beidzot aizdedziniet to māju un ejam prom.-Beidzot izskanēja vārdi, kuri tika gaidīti jau ilgi.

Viena meitene, kas visu laiku bija stāvējusi nostāk, tagad panāca uz priekšu un pateikusi dažus vārdus citiem nesaprotamā valodā aizdedzināja māju. Tad visi vilkači ieskrēja iekšā mežā.

Māju pa to laiku apņēma aizvien lielākas liesmas. Pēc pāris minūtēm no tās vairs bija palikuši pāri tikai pelni. Lai arī cik stipri ir vilkači, pat viņi nespēj izdzīvot ugunī.

Beigas

Sveiki visiem. Biju ilgu laiku pazudusi un šodien beidzot iznāca jauna daļa, kas īstenībā pabeidz šo stāstu. Paldies visiem, kas lasīja un lasa manu stāstu. Man patiešām ir liels prieks! Mīlu jūs!!!

bookforteengirl