Marikas sk. p.
Apskāvu vēlreiz savu lielo māsu. Tad atvērās manas istabas durvis. Ienāca mamma un tētis. Viņi abi paskatījās uz mums un pasmaidīja.
-Marika, iepazīsties ar savu māsu Liju Melisu. Viņa ir pa pusei vilkace, pa pusei feja. Vairāk gan vilkace. Taču tu, Marii, esi īsta feja. Visa atsitusies manī. Tevī nav ne kripatiņas vilkača.-Mamma stāstīja mums abām.
Es saskatījos ar māsu. Es esmu feju princese. Mamma ir karaliene, bet māsa neskaitās, jo ir vilkace.
-Tu esi feju princese, meitiņ.-
Lijas sk.p.
Māsas seju pēkšņi izrotāja tetovējumi, bet jau pēc mirkļa viņa atkrita gultā.Vecāki pieskrēja pie Marikas, bet es pa to laiku izgāju ārā no viņas jeb manas bijušās istabas. Man bija jātiek mājās, pie Olivera. Šīs vairāk nav manas mājas, jo pusi savas dzīves nodzīvoju bērnu namā.
Lejā atradu Oliveru un mēs abi gājām uz viņa mašīnu. Man patīk, ka viņš neko nejautā, vienkārši aizved mani mājās.
Pēc kāda brīža jau bijām atpakaļ. Es izkāpu no mašīnas un devos uz savu istabu. Cerams nesatikšu Niku.
Olivera sk. p.
Es atvedu Liju mājās. Kad viņa izkāpa no mašīnas, es pazvanīju Andrim. Viņš ir viņas tēvs un viņas ģimene kopā ar Samantu un Mariku. Taču es nesaprotu, kāpēc viņa negribēja tur palikt. Kāpēc viņa nepalika savās mājās pie savas ģimenes.
-Sveiks, Andri. Lija ir pie manis atkal..-
-Ko? Kāpēc? Viņa taču varēja palikt šeit.-
-Es nezinu kāpēc, bet pēc tam, kad tu ar Samantu iegājāt iekšā Marikas istabā, viņa izgāja ārā un aizbrauca ar mani.-
-Ahh, labi. Es rīt aizbraukšu viņai pakaļ.-
-Tev no sākuma derētu pajautā, vai viņa vispār grib braukt pie jums atpakaļ.-
Pateicu to un noliku klausuli. Ja jau viņa tagad gribēja braukt ar mani uz šejieni, tad diez vai viņa grib braukt atpakaļ.
Lijas sk. p.
Gāju uz savu istabu, bet pie savas istabas durvīm stāvēja Niks. Ak nē. Cerams, viņš man neko neteiks. Es pacēlu galvu augstāk un mierīgi gribēju paiet viņam garām, bet viņš piegāja man priekšā.
Es paskatījos uz viņu. Viņa acis, tās ir tik skaistas. Iekodos lūpā un novērsu skatienu no viņa acīm uz puiša lūpām. Tad atkal paskatījos uz acīm. Es sev neko nevarēju padarīt. Viņa acis mani pilnībā nobūra un es redzēju, ka viņš pieliecas man mazliet tuvāk.
Es pacēlos pirkstgalos un piespiedu savas lūpas pie viņa lūpām.
---------------------------------------------------
Nu lūk. Jauna daļa ir klāt. Protams īsāka, nekā es būtu gribējusi, bet nu kā sanāca, tā ir. Cerams patiks.
Ar mīlestību
bookforteengirl
VOUS LISEZ
Life isn't a dream /PABEIGTS/
Loup-garouLija Melisa Kreina - meitene, kurai patīk lasīt grāmatas, viņai ir 15 gadu, maz draugu, bet pats trakākais ir tas, ka viņai nav ģimenes. Viņa dzīvo bērnu namā jau kopš 5 gadiem. Tieši tā, viņa te jau dzīvo 10 gadus. Viņa ir aizrāvusies ar paranormāl...
