Lija Melisa Kreina - meitene, kurai patīk lasīt grāmatas, viņai ir 15 gadu, maz draugu, bet pats trakākais ir tas, ka viņai nav ģimenes. Viņa dzīvo bērnu namā jau kopš 5 gadiem. Tieši tā, viņa te jau dzīvo 10 gadus. Viņa ir aizrāvusies ar paranormāl...
-Sveika, Marika. Kā gāja skolā?-Mamma man jautāja, ienākusi koridorā.
-Nu... Eeee.. Bija normāli?-Es centos samelot, jo šodien atkal notika tas viss... Mani atkal atstūma un apsmēja.
-Marika? Vai kaut kas noticis? Tu man kaut ko nestāsti?-Mamma jautāja ar noraizējušos seju.
-Nu. Viss ir labi. Vienkārši, man riebjas šī skola. Te nav neviena normāla cilvēka.-Es stāstīju, kaut gan negribēju to darīt, bet vēlējos braukt prom no šejienes.
-Klau, tu zini, ka mēs nevaram nekur braukt šobrīd prom. Man šeit ir darbs un bez tā mums nebūs naudas, lai izdzīvotu.-Mamma teica, apskaujot mani.
-Mammu, bet es vismaz varu iet citā skolā?-Es jautāju.
-Es padomāšu, meitiņ.-
Novilkusi botes un jaku, es devos uz virtuvi. Tur es uz galda pamanīju kādu lādīti. Ziņkārība mani uzveica un es piegāju tuvāk galdam. Pavērusi lādīti, es pamanīju kādas meitenītes bildi, bija arī mūsu kopējās bildes.Tad tieši ienāca mana mamma virtuvē.
-Marika? Ko tu dari? Noliec to lādīti!-Mana mamma izklausījās mazliet bailīga, bet tomēr arī dusmīga.
Es paņēmu vienu bildi, kurā bija redzama tā meitene. Pagriezusi bildi otrādāk, redzēju uzrakstu "Lija Melisa". Tad es ignorējot mammu, paņēmu vēl vienu bildi, kurā bijām es, mamma, tētis un tā meitene. Tur pagriezusi aizmuguri, atkal bija uzraksts "Samanta, Marika, Lija Melisa un Andris Kreini"
-Mammu? Ko tas nozīmē? Kas tā ir par meiteni? Kāpēc mēs esam vienā bildē ar to meiteni? Kāpēc tur mums ir cits uzvārds un jums citi vārdi?-Jautāju, gaidot atbildes.
-Marika. Nomierinies lūdzu... Tā meitene ir Melisa. Lija Melisa Kreina. Tā... Tā ir tava māsa un mēs esam nomainījuši uzvārdu, jo man bija sāpīgi, tas ir mums bija sāpīgi. Likās, ka vairāk neredzēsim viņu. Tāpēc nomainījām uzvārdu un vārdus.-Mamma stāstīja, gandrīz sākot raudāt.
-Bet... Bet, kur tad viņa ir tagad? Kur viņa bija visu šo laiku? Kāpēc viņas nav šeit, kopā ar mums??-Es jutu, ka tuvojos histērijai.
Ak nē. Tas nedrīkst notikt, jo vienmēr, kad es uztraucos vai esmu pārāk satraukusies, priecīga vai kaut kā tā, man parādās dīvaini tetovējumi uz sejas un pārējā ķermeņa. Tas notiek jau kopš 10 gadiem.
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
Es ātri aizgriezos no mammas, lai viņa neredzētu manus tetovējumus, bet bija jau par vēlu. Viņa jau bija tos pamanījusi.
-Mīļā? Kas noticis ar tavu seju? Ak.. Tu tomēr esi mantojusi to. Kad tas sākās?-Māte pieskrējusi man klāt, uzdeva kaudzi jautājumu.
-Ko es esmu mantojusi?-Sašutusi jautāju.
-Meitiņ... Es esmu feja... Un izrādās, ka tu esi mantojusi manus gēnus. Tavs tēvs bija, nu ir vilkacis. Un tagad sanāk, ka tu esi feja, bet mēs nezinām par Liju. Vai viņa ir kaut ko mantojusi, jo viņa pazuda.-Mamma centās paskaidrot.
-Es esmu feju karaliene, bet Andris, tavs tēvs, ir bara vadonis alfu baram. Tu tātad esi princese.-Viņa turpināja. Es redzēju, ka viņa cenšas būt mierīga, bet viņai tas neizdevās ļoti labi.
Pēc maza brīža viņa sāka man stāstīt visu pārējo.
Pēc pastāstītā
Mēs dzirdējām, ka atveras uz aizveras mājas durvis. Tad virtuvei kāds tuvojās. Tas bija...
