Stāsts par Keitu Hendriksoni

8.marts

Es piecēlos no sava kaitinošā modinātāja. Bija jau plkst. 7:30 ,bet man skola sākas tikai 9:00 un līdz skolai ir tikai 10min. Es iegāju dušā , atnācu atpakaļ , saģērbos (šodien uzvilku plēstās džinsenes melnu hūdiju un kedas) un gāju lejā , lai paēstu brokastis. Nogāju un izdomāju uzcept omleti ar bekonu. Tas ir viens no garšīgākajiem ēdieniem , ko esmu ēdusi brokastīs.
Tētis uz galda bija nolicis ziedus un dāvanu.
Dāvanā bija konfektes un nauda. Es jau biju pilnīgi aizmirsusi , ka šodien ir sieviešu diena. Ahhh...

Plkst. bija jau 8:45 un es ātri uzskrēju augšā pēc somas un tad jau devos ceļā uz skolu.

Pirmā stunda bija matemātika un visi klases puiši bija sarīkojuši pārsteigumu. Katrs puisis bija izlozējis meiteni , kurai būs jādāvina dāvana. Nu lūk es pastāstīšu par klases pārīšiem u.t.t.
Man ir draudzene Melisa. Viņai patīk Artis un viņam viņa.
Man ir arī ienaidniece , kuru sauc Letīcija un protams viņai patīk Markuss , bet viņam viņa nē.
Tad mums klasē iet ļoti klusa meitene Nastja , kurai cik man zināms patīk Aleksandrs.
Nu jā vairāk gan es nezinu , jo no klases kontaktējos tikai ar Melisu , Arti un Markusu.

Par brīnumu un vispār arī par prieku Markuss bija izlozējis mani💗 es biju ļoti saviļņota un priecīga , ka aizmirsu par visu pārējo. Viņš pienāca pie manis pastāstija , ka ir mani izlozējis , pasniedza lielu rožu pušķi un konfektes , kā arī iedeva būču uz vaiga. Es protams arī iedevu pretī. Man tas likās ļoti jauki.
Es- Aww...cik mīļi❤
M - Es ceru , ka tev patīk...
Es - Ļoti❤❤❤
M - Un es tevi gribēju uzaicināt uz satikšanos... vai tu rīt varētu satikties ar mani pie tava mājās plkst. 10 un tad mēs varētu braukt pie manis , jo mani vecāki ir ceļojumā?!
Es - Ar lielāko prieku saldais😂💗
M - Tiekamies mīlulīt😂❤
Tad viņš klusiņām pateica jees...

Tad es aizgāju uz mājām un bija jau plkst. 16 līdz es atcerējos par tikšanos ar Leo.
Aaaaaaaahhhhhh...bet ja Markus par to uzzinās? Kas notiks starp mums🤤🤤🤤

Tad es ātri sataisījos un devos uz parku. Bija jau 17 un es satiku Leo , viņš bija parasts pusis ar tumšiem matiem un skaistām zilām acīm. Diezgan izskatīgs...
Es - Čau!
L - Sveika mazā!❤
Es - Lūdzu nesauc mani tā..es nejūtos ērti...un vispār ko tu gribēji?
L- Ok...nu kā jau teicu tu man patīc un es gribēju uzzināt vairāk par tevi...
Es - Skaidrs...bet es tevi vispār nepazīstu un nu man jau patiesībā ir simpātija...varbūt mēs varam būt vienkārši draugi?
L - Nu labi...tad jau mums nekas nesanāks😭
Es - Diemžēl...
L - Joks...es esmu Markusa futbola biedrs un viņš gribēja ziņāt vai tu esi ar kādu kopaa😂
Es - Fjuuhh...nuu labi😂atā
L - Atā atā!

Es aizgāju mājās un bija jau 18. Es izdomāju piezvanīt Markusam , jo šī situācija mani pamatīgi nošokēja...
Es - Čau mīļais!❤
M - Čau❤
Es - kāpēc tu liki Leo man kko prasīt? Nu par to vai man ir kāds?!
M - Man bija bail tev to prasīt pašam...😭😭
Es - Tu taču labi zini , ka.... nu labi atā rīt pateikšu...
M - Ko zinuu???? Labi atā sirsniņ💗

Tad es izmācijos un atlūzu pie TV. Tētis mani uznesa uz gultu.

Čau , es ceru ka jums patīk... esmu izdomājusi ko rakstīšu tālāk. Atā