Stāsts par Keitu Hendriksoni

11.marts

Ir plkst. 8:30 un Markuss jau ir lejā...es tikko pamodos.
Es nogāju lejā un pa visu virtuvi smaržoja pankūkas.
M - Labrīt guļava!
Es - Labrītiņ💗
Tad mēs nobučojāmies...
Es - Kas te tā smaržīgi smaržo?
M - pankūkass😉
Es - Nu labi , es sev uztaisīšu salātus...
M - Ko?un es tā centos
Es - Labi labi joks...😂bet es aiziešu no sākuma uz dušu...
M - es iešu ar tevi...🙈
Es - Nē Markuss sēdi tepat
Tad es nomazgājos un ietinos dvielī...lai redzētu Markusa reakciju....
M - Woow mīļā❤
Tad viņš mani kārtīgi samīļoja... es uzgāju augšā un saģērbos , pēc tam paēdu un gāju uz tualeti lai uzliktu kosmētiku... man priekšā stāvēja Markuss dvielī....es viņu samīļoju un teicu lai pasteidzas.
Bija 9:45 un mēs kopā devāmies uz skolu. Kad iegāju skolā es noģību un man bija bail... es pamodos mājās , gultā un mani pamodināja , kāda pazīstama balss...tas biija Markuss.
Es - Kas ar mani notika?
M- Tu vienkārši esi slima untu noģībi...
Es - Bet vaitad tev nebija jābūt skolā?
M - Tu domā , ka es tevi atstāšu vienu pašu mājās?
Es - Nu nezinu....
M - Mēs būsim visu nedēļu kopā , mājās...
Es - Markuss nāc man blakus es gribu tikai un vienīgi tavus siltos apskāvienus un maigās lūpas...lūdzu nāc❤❤❤
M - Tūlīt sirsniņ💗
Visa diena pagāja guļot gultā...