5. nodaļa

51 10 3
                                    

<SABĪNES ACĪS>

Nakamās dienas rīts...
Es pamodos 7:30. Sapratu, ka man ir tikai 20 minūtes, lai sataisītos. Es ātri izdomāju, ko vilkšu šodien-melnas plēstas džinsas un baltu blūzīti ar sarkanu rozi virs sirds. Es saģērbos un tad....izdzirdu kādu balsi.
R:"Labrīt, tev nu gan ir sexīga apakšveļa."
AKD! Es pilnīgi aizmirsu, ka Roberts te ir.
S:" Atvaino, es biju aizmirsusi, ka tu šeit esi, esmu pieradusi, ka mans istabas biedrs ir meitene, nevis zēns..."
R:"Nekas! Es, piemēram, neesmu pieradis, ka meitenes manā priekšā izģērbjas, bet pie tā varētu pierast."
S:"Nevajadzēs pierast, jo tas vairs neatkārtosies. Pidod, par sagādātajām neērtībām."
Es paņēmu savu mugursomu un aizgāju uz stundu.

PĒC 8H MĀCĪBU STUNDĀM

Es atnāku pie savas istabiņas durvīm un pa somu meklēju atslēdziņu. Tšs nekur nav! Es laikam būšu to no rīta aizmirsusi. Vienīgajiem, kam tāda pati atslēdziņa ir, tā ir dežurantam, bet viņš ir atvaļinājumā, un Robertam. Es tā viņam nevēlos zvanīt.....

<ROBERTA ACĪS>

Es nāku uz savu istsbiņu un redzu, ka Sabīne sēž pie mūsu durvīm.
R:"Kāpēc sēdi ārā?"
S:"Es no rīta atslēgu aizmirsu istabiņā un tagad es netieku iekšā. Tāpēc gaidīju tevi."
R:"Ammmm, jaaaa, es arī aizmirsu, takā man nav ne jausmas, kā mēs tur tiksim iekšā..."
S:"wāaw, malacis, ko mēs tagad darīsim?"
R:"Man blakus istabiņā dzīvo draugs, mēs varētu pārkāpt pa balkoniem, jo atceros, ka tās durvis es atstāju vaļā."
S:"Tas nav pārāk droši, bet labi."
Mēs sarunājām manu draugu, lai uzlaiž mūs uz viņa balkona. Tagad mēs esam tikai divi vien. Viņa izskatās tik apburoši, bet man sevi ir jāsavalda.
R:" Tā tagad tu apķeries man ap kaklu un es pārlēkšu no viena balkona uz otru, labi?"
S:" Tu esi drošs? Balkons ir pusotra metra attālumā."
R:"Zinu, bet es esmu to darījis, davai, lecam?"

<SABĪNES ACĪS>

Vai vampīri māk lekt? Man viņam uzticētiess?
R:"Sabīnee? Tu mani dzirdi?"
S:" A...am.... jā, labi, lecam."
Es apķēru viņu un viņš mani paņem klēpī un leca. Tās bija brīnišķīgas sajūtas, es bekad nebiju tik tuvu bijusi puisim, it īpaši vampīram.
S:"Mums laikam ir jau tagad jāieliek somā atslēdziņa, lai neaizmirstu."
R:"Piekrītu."
Mēs abi visu vakaru nosēdējām mācoties un desmitos aizgājām gulēt.

NĀKAMĀS DIENAS VAKARS
Turpinājums sekos.....

Noslēpumanā MīlaWhere stories live. Discover now