Noslēpumanā Mīla

3. nodaļa

Atvainojos par ilgu nerakstīšanu... ceru, ka patiks...
○■○■○■○■○■○■○■○■○■○■○■○■○■○■○■○■

<Sabīnes acīs>

Izgāju no dušas un aptinos ar dvieli. Atveru vannasistabas durvis un Roberts uz mani skatās tā kā mani gribētu apēst, bet es tam nepievērsu uzmanību. Es aizgāju pie kumodes, kas atradās manā istabā un panemu pidžamu. Es pilnīgi aizmirsu, ka Roberts ir ar mani vienā istabā, tāpēc sāku tīt vaļā dvieli, bet Roberts ierunājās:
R:"Tu tiešām ğērbsies tieši tur.
Es satrūkos.
R:" Tu vari turpināt, ja vēlies, es neskatīšos.."
Paskatījos uz viņu ar savādu skatienu un iegāju tualetē, lai uzvilktu pidžamu.

<ROBERTA ACĪS>

Viņa gribēja izģērbties manā priekšā? Varbūt viņa aizmirsa, ka es šeit esmu.
Viņa bija tik apburoša, es vēlējos, lai viņa novelk to dvieli. Kāpēc es vispār kaut ko teicu?... Tā tam laikam bija jānotiek.

<SABĪNES ACĪS>

Es uzvilku pidžamu. Izejot no tualetes, ieraudzīju Robertu jau guļam. Viņš izskatījās tik mīligi. Viņš bija aizmidzis sērfojot telefonā. Es apsedzu viņu un nejaušām pieskāros viņa rokai. Tā bija tik auksta kā ledus. Viņam pie galvas stāvēja telefons, nolēmu to nolikt uz viņa naktgaldiņa. To ņemot, pamanīju, ka tas bija atbloķēts. Viņam bija pienākusi sms no mammas. Es nolēmu to izlasīt, kaut arī tas nav pareizi.

Sms: " Mīļo dēliņ, es zinu cik tas ir grūti, ka visi pārējie tev apkārt ir normāli cilvēki, bet tu neesi. Būt vampīram nav nemaz tik slikti, tevi vairāk iekāros, bet atceries, ka tu nedrīksti nevienam mūsu noslēpumu atklāt."

Es nespēju noticēt, viņš ir vampīrs....
Turpinājums sekos!...