Noslēpumanā Mīla

7. nodaļa

R:"Ko tu?
S:"....es....ammmm....zinu.....tavu lielo noslēpumu!......"
Istabā ieviesās liels klusums...
R:"Kādu noslēpumu?"
S:" To, ka tu esi vampīrs..."
R:"Kā tu to uzzināji?"
S:"Paga..Tu nezināji, ka es zinu?"
R:"Nē...Kā uzzināji?"
S:" Es netīšām, kad tevi apsedzu, izlasīju sms, ko tava mamma bija atsūtījusi."
R:"Es domaju, ka tu respektē manas privātās lietas...", dusmīgi atteicu.
S:"Es respektēju, bet, taču saproti, tu nedarītu tā?"
R:" Protams, ka....darītu."
S:" Nu vot. Tagad tev mani ir jānogalina, ka es zinu tavu noslēpumu?"
R:"Jā, bet es to nedarīšu."
S:"Kapēc?"
R:"Jo tu man patīc, es nevarētu tev nodarīt pāri."
S:" Es tev patīku?"
R:"Jā. Tu esi savādāka nekā visas citas. Liekas, ka es tevi pazīstu jau simtiem gadu, kaut arī pazīstu tik 4 dienas."
S:"Es varu tev kaut ko pajautāt?"
R:"Vari."
S:" Kā ir būt vampīram?"
R:" Gan labi, gan slikti. Man ir grūti atturēties, jo es gribu medīt un ēst. Tāpēc es medīju dzīvniekus, nevis cilvēkus. Vienīgais labais ir tas, ka es savas dzīves laikā varu apskatīt visu pasauli. Bet tā, viss pārējais ir slikti."
S:" Kapēc, kā ar tavu ātrumu, nemirstību, to, ka neguļi?"
R:" Es guļu, tas ir mīts, ka vampīri neguļ, bet tās pārejās lietas ir patiesība. Tās ir foršas, bet man jau ir apnicis tas viss."
S:"Cik tu vecs esi?"
R:" Man ir 3543 gadi."
S:"waaww, tu esi vecs."
R:"Tikai gadu ziņā, izskata ziņā esmu tik pat vecs, kā tu."
S:"Robert, tu taču zini, ka tu sēdi pie manis tikai aptinies dvielī, vaine?"
R:"Jā, zinu.......Sabīne, es tev patīku?"
S:"Tu gribi patiesību dzirdēt?"
R:"Jā."
S:"Tu.....man....patīc..."
R:"Es cerēju, ka tu tā teiksi."
Sabīne uz mani pasmaidīja.
R:"Es zinu, ka tas ir ļoti strauji, bet, vai tu nevēlētos būt ar mani kopā?..."
Sabīne izskatījās šokā.
S:"Es.....es......nevaru... piedod."
Viņs ātri izlīda no gultas, paņēma savas drēbes un ieslēdzās vannasistabā.
Vai es visu sabojāju?

....TURPINĀJUMS SEKOS....