Amelia's skata punkts.
Kad Yugyeom sāka runāt par slimnīcu man atmiņā atausa visa viņu saruna. Esmu mazliet nobijusies, vienīgais ko es sapratu ir tas, ka viņi ir nemirstīgi. Viņi dzerot asinis no cilvēkiem, bet viss labākās ir meitenēm. Ievelku dziļi elpu, lai atgūtu ierasto elpošanas ritmu. Man jāmēģina izlikties, kad neko nedzirdēju. Iešu lejā, lai viņam nerastos aizdomas, ka kaut kas nav lāgā. Lēnām noeju lejā un viņš vēl projām sēž pie galda. "Kas tev notika?" viņš pēkšņi jautā un pagriežas pret mani. Ieplešu acis, varbūt man labāk noskaidrot kas viņš īsti ir, ja jau ir nemirstīgs. Yugyeom novicina roku gar seju. "Man viss labi tikai domāju, ka man vajadzētu, kaut ko noskaidrot." Viņš paceļ uzaci, bet tad viņš strauji satver mani un apsēdina. "Ko tu gribi noskaidrot?" viņš turēdams abas rokas jautā. Saņemies tev tas jāizdara. "Varbūt tu varētu pasaukt Yoongi?" nedroši jautāju un nokaru galdu. Viņš bez ierunas paņem telefonu un zvana. "Yoongi atbrauc mums kaut kas jāapspriež ar Ameliu.'' Tad viņš nospiež. Yugyeom atkāpjas no manis un atstutējas pret galdu un gaida. Līdz Yoongi atbraukšanai ieturējām klusumu.
Yoongi ir atbraucis un nāk iekšā. Viņš laikam ir pamanījis saspringto gaisotni.
''Kas jūs abi esat?'' viņi abi saskatās un tad atkal pievēršas man. ''Kā tu to domā?'' Yoongi nesaprašanā jautā.'' Zinu, ka esiet nemirstīgi!'' Yugyeom iepleš acis. ''Es teicu, ka viņa dzird!'' viņš atgādina Yugyeom.'' Jūs dzerat asinis, tas vispār ir cilvēciski?'' satraukusies jautāju par savu drošību. Yoongi paskatās uz grieztiem. ''Mēs neesam cilvēki!'' to es tiešām negribēju dzirdēt, cerēju viņš paskaidros, bet viņš tikai apstiprina. ''Kā tu paskaidrosi Yugyeom?'' viņš nokar galvu. ''Amelia, viņš nav vainīgs viņam nebija izvēles.'' apsēžos uz krēsla un saķeru galvu. ''Yugyeom, kas notika, kad tev bija 16.gadi?'' Yoongi pievērš uzmanību viņam. ''Es atceros tikai sāpes un vietu kur pamodos.'' viņš aizver aci cenšoties kaut vēl atcerēties. Pieeju pie Yugyeom un apskauju neskatoties uz to ko uzzināju. ''Piedod, ka nepateicu ātrāk!''viņš apskauj ciešāk. ''Kā jūs dēvē?'' atlaižot brāli jautāju. ''Par vampīriem." diezgan baiss vārds. ''Jūs varbūt gribat kaut kur aiziet divatā, es vēlos pārdomāt dzirdēto.'' Atvadāmies viens no otra.
Viņi ir prom. Viss liekas tik neticami, bet man nākas noticēt, jo viņi ir dzīvi pierādījumi tam, ka pasakas ir patiesas.
NEAIZMIRSTAM ⭐⭐⭐
ВЫ ЧИТАЕТЕ
Sun&Moon in your hands
Про вампировEsmu Kim Amelia. Man ir 18 gadi. Skolā neesmu populāra, bet diezgan pazīstama. Man ir vecākais brālis Yugyeom. Protams man ir vecāki kuri vienmēr ir biznesa izbraukumā. Dzīvoju diezgan lielā mājā, pilsētas nomalē. Ja vēlies zināt turpinājumu, lasi!
