Sun&Moon in your hands

2

Šodien ir lielā diena, pirmā skolas diena. Pārbaudu jau otro reizi somu vai esmu visu paņēmusi. Ieskatos spogulī un pasmaidu. Eju lejā  uz virtuvi un Yugyeom dzer kafiju. ''Labrīt!'' lecot no pēdējā pakāpiena pasveicinu. ''Izskatās, ka kāda ir priecīga atgriezties skolā.' 'viņš pagriezies pret mani saka. ''Tā ir pirmā skolas diena, nedomāju, ka viņa būs tik slikta.''noliekot somu pie galda ''Gribi kafiju? Es vairāk nevaru izdzert.'' paraustu plecus un paņemu pasniegto krūzi. Viņš pat ne drusciņu nav izdzēris. Viņš vispār kaut ko ēd? Tā jau nav pirmā reize kad viņš neēd un nedzer. ''Tu neesi slims?'' tuvojos viņam klāt, lai pārliecinātos, vai viņam nav temperatūras. Yugyeom nesaprašanā paskatās uz mani  un atkāpjas. ''Es neesmu slims labāk ejam savdāk nokavēsi savu perfekto skolas dienu.'' es ieplešu acis no viņa sacītā un paķeru skolas somu no zemes un ātri izeju no mājas. Brālis jau gaida pie stūres.

Esam piebraukuši pie skolas. Šajā skolā sāk mācīties no 16-26 gadiem. Šī skola ir paredzēta bagātiem audzēkņiem. Ieejam abi skolā, skolā nekas nav mainījies no pagājušā gada.''Es došos.''paziņoju Yugyeom. Ieeju zālē un apsēžos vienā no pēdējiem soliem. Klasē ir troksnis ko izraisa meitenes pat nebrīnos. ''Paskatieties kas šeit ieradies.'' rādot ar pirkstu uz mani smejas meitene. Viņa ir klasē nejaukākā meitene.''Cerēju, ka šogad tu te nemācīsies, bet nu vismaz man būs jautrs gads.'' nobolu acis un turpinu sērfot internetā. Viņa atņem man telefonu, bet par laimi paspēju nobloķēt.'' Padarīšu tev šo gadu briesmīgu, ja tev vajag telefonu krīti ceļos.''es iesmejos, klasē ir sanākuši gandrīz visi skolēni kuri mācās mūzikas nozarē. Tā ir lekciju zāle kur ir vairāk kā 50 sēdvietas. Palieku sēdus netaisos te viņai pakļauties pirmajā skolas dienā. Zāles durvis atveras un pa tām ienāk bars puišu. Ieplešu acis, jo pamanu puišus kurus sastapu veikalā tajā skaitā Yoongi. Vēl seši jauniņie ienāk kopā ar Yugyeom. Viņš viņus pazīst? Viņi sasēžas aizmugurē. Yugyeom ierauga mani un uzsmaida, zālē ienāk skolotāja. "Labdien, priecājos par lielo skaitu skolēnu. Cerams tā būs visu šo mācību gadu-Tātad sāksim!
Tā pagāja visa diena mācoties, protams ar starpbrīžiem. Gandrīz visi ir devušies prom izņemot meiteni Lindsiju kura atņēma manu telefonu. " Tad tev vajag telefonu? Ilgāk viņu vesalu neglabāšu! "smagi nopūšos. Vai man tiešām pirmajā skolas dienā jāpakļaujas? " Vai tu vienkārši nevarētu viņu adot? "viņa iesmejas un draudzenes līdzi." Ceri vien! "viņa paceļ augstāk telefonu un met lejā no pēdējā sola. Es aizveru acis, lai nenoskatītos kā iznīcina man dzīves svarīgāko sastāvdaļu, bet kritiena troksni nesadzirdu. "Ko tu dari?" jautā Lindsija dusmīga un es atveru acis, lai noskaidrotu glābēju. Pašlaik telefons atrodas Yoongi rokās un viņš to aplūko. Es ieplešu acisredzo Yoongi atbloķējot manu telefonu. Viņš saruc uzacis. Kamēr vēl nav par vēlu skrienu lejā pie viņa. "Vai tu varētu man viņu adot?" viņš paskatās uz mani. "Yoongi, nedot tai paklīdenei telefonu." tad uz viņu paskatos. "Tas ir tavs?" viņš neskatoties uz mani jautā. "Tas ir mans!" ar asarām acīs atzīstu. Viņš pasniedz telefonu uz priekšu, bet tad apstājas. "Kas tev ir Yugyeom?" viņš jautā. Viņš nedrīkst zināt, mēs viens otram apsolījām nevienam netaikt. "Labs paziņa!" un izrauju telefonu. Viņš ilgi mani vēro. "Amelia nāc pie manis!" pievēršos durvīm kur stāv brālis. Skrienu pie viņa, bet Yoongi saķer mani aiz vidukļa un nelaiž vaļā. "Kas viņa tev ir?" Yugyeom ļoti ātrā tempā atskrien vai drīzāk teleportējas? Ieplešu acis. "Viņa ir ļoti laba paziņa." viņš pienākdams pie Yoongi atbrīvo mani no viņa tvēriena un nostāda sev blakus." Vai jūs varētu  nejaukties? " Yoongi parausta plecus. 

Par laimi viss ir beidzies. "Tev viss labi?" viņš aplūkodams manu seju jautā. Es paskatos uz viņu.   "Pateicoties tev Yugyeom." viņš uzmet pēdējo skatienu un iedarbina mašīnu." Izskatās, ka man būs tev jāsēž blakus." viņš dusmīgs secina pēc redzētā. " Piedod, es negribēju lai tā notiek. "viņš iesmejas." Tev nav jāatvainojas, tu neesi vainīga. Kāpēc viņi atnāca mācīties tieši uz šo skolu?" viņš dusmās uzsit pa stūri.

" Yugyeom, nedusmojies, tu esi pie stūres mirt vēl negribu. " iesmejos par savu dullo ideju, viņš nesaprašanā paskatās uz mani un iebrauc pretējā ceļa pusē." Yugyeom uzmanies!!!" Viņš šausmās paskatās uz ceļu un cenšas labot situāciju, bet ir par vēlu. Notiek sadursme ar smago automašīnu. Jūtu sāpes, bet beigās iestājas tumsa. 

Yugyeom skata punkts.
Pamostos un paskatos apkārt. Esmu slimnīcā to es saprotu pēc baltajām sienām. Kas notika? Tad atceros sadursmi. Paskatos vēlreiz apkārt, kur ir Amelia? Palātā ienāk medmāsa. "Skatos esat pamodies." viņa novērtēdama ar acīm secina. "Vai kaut kas sāp?" viņa jautā turot mapīti rokā, lai pierakstītu." Man ir viss labi, bet vai slimnīcā nonāca meitene reizē ar mani?" viņa pašķirsta lapas mapē." Viņa tika atvesta īsi pirms jums. Viņa ir komā." viņa paziņo. Pēkšņi ir sajūta kad vissapkārt man paliek tauksts un dziļi mani kaut kas satumst, nodrebinos. " Izskatās, ka jums tomēr nav labi." viņa patausta man pieri." Tu esi ledus auksts. "viņa šausmās secina. Viņa liek man mērīt temperatūru. Šajā brīdī man nerūp nekas kas ir saistīts ar mani. Viņa izņem termometru." Kaut kas nav labi, man rāda ļoti pazeminātu temperatūru tā itkā Tu būtu miris!" viņa secina pēc izmērīšanas. Pieceļos sēdus, izrauju sistēmu." Ko tu dari, tu nomirsi ar tādu temperatūru!" viņa cenšas mani apsēdināt atpakaļ gultā. Es paskatos uz viņu brīdinoši.