Ko viņš patiesi mīl? Meiteni, kuras izskats un pat vārds ir noslēpums, vai arī to ar kuru viņš dzīvo zem viena jumta?
!Patīkamākai un uzskatāmākai lasīšanai, izmanto ritināšanas lasīšanas režīmu, nevis šķirstīšanas (reading mode: scrolling)!
Kad atvēru acis, apjuku, uzreiz neaptverdams, kur atrodos. Nākamajā mirklī, pēc apgaismības un pagājušā vakara notikumu atminēšanās, es paskatījos apkārt, lai atrastu Sofu.
Viņas nav.
Es strauji apsēdos un ielūkojos pulkstenī. Vai šodien ir pirmdiena?
Ja tā, tad Sofa jau ir devusies prom uz savu skolu un es kavēju.
Es ātri pielecu kājās ieskrēju vannas istabā, noskaloju seju un iztīrīju zobus. Ieskrēju istabā, ātri uzvilku kaut kādas drēbes no sērijas, pirmais, ko ieraudzīju.
-Monijs...-viņš jāizved pastaigā,-Monij nāc šurp! Man pavisam nav laika...
Monijs kā juzdams pieskrēja klāt ātri un smuki sēdēja, kad centos piespraust pavadiņu.
Tā bija īsa un ātra pastaiga, kad atgriezos mājās, es paķēru mugursomu un ieskrēju virtuvē, lai piepildītu Monija trauciņu ar ēdienu. Uz galda kaut kas stāvēja.
Papīra maisiņš un uz tā līmlapiņa.
"Piedod, ka sagādāju tev raizes vakar."
Maisiņā iekšā bija sviestmaizes un daži citi našķi.
-Tā kā zinādama, ka es kavēšu,-es pasmaidīju un, paķēris maisiņu, izskrēju ārā no mājas.
###
Tā pagāja divas nedēļas. Tās īpaši nearko neatšķīrās. Manas un Sofas attiecības manāmi uzlabojās.
Viss ir gandrīz tāpat kā iepriekš.
Gandrīz...
Sofa cenšas man netuvoties. Tāda sajūta, ka viss ir labi, viņa ar mani runā kā iepriekš, brīvi un draudzīgi, bet ja pienāku tuvāk es sajūtu barjeru. Pat tajos brīžos, kad mūs šķir pusmetrs un viņa, smaidīdama, skatās man acīs. Jā, viņas acis mirdz, viņa izskatās laimīga, bet kaut kas tāpat šķiet ne tā.
Es atsāku čatot ar instagrama meiteni. Man ir nepieciešams mierinājums un, kad čatoju ar viņu, es jūtos laimīgs. Ar Sofu šobrīd ir grūti, ja pat mūsu attiecības ir atkal labas. Es jūtos nomākts un šī svešiniece palīdz man justies labāk.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Pie manām durvīm atskanēja kluss klauvējiens, es salēcos.
Sofa atvēra durvis un ielūkojās iekšā.
-Vakariņas gatavas,-viņa klusi nočiepstēja un aizvēra durvis.
Mēs vakariņojām klusējot. Un šis klusums sāpēja.
-Kādi plāni uz rītdienu?-bija vienīgais, ko es izdomāju pateikt.
