The Truth

4.

Bija jau pienākusi sestdiena. Šīs dažas dienas bija pagājušas  ļoti ātri. Pa šīm dienām neiznāca aiziet uz veikalu un atrast tērpu ballītei. Tāpēc no rīta aizbraucu uz lielveikalu. Atradu īsu, skaistu kleitiņu. Kleitiņa bija melna, bez lencītēm. Man tā ļoti patika.
   Bija pus trīs dienā, bet Džeiks man atbrauks pakaļ ap septiņiem. Ballīte sākas tikai ap 21.00, bet Džeiks teica, ka savāks ātrāk un aizvedīs uz kaut kādu vietu. Viņš teica, ka tur gaidīs mans pārsteigums.
   Līdz tam vēl ir ilgi un es izdomāju paskatīties televizoru un pasēdēt sociālajos tīklos.
   Es pat nepamanīju kā laiks paskrēja. Jau bija seši vakarā. Es aizgāju uz vannasistabu un sāku krāsoties. Kad biju to pabeigusi, uzvilku kleitu un iegāju drēbju skapī. Tieši pretī durvīm, pa kurām es iegāju bija spogulis. Es piegāju pie spoguļa  un nopētīju sevi. Sapratu, ka man trūkst kurpju un aksesuāru. Atvēru kurpju skapi, tur bija ļoti daudz kurpju, bet es jau zināju kuras vilkšu. Paņēmu no skapja melnas augspapēžu kurpes. Kurpju papēži bija spīdīgi. No aksesuāru skapja es paņēmu kaklarotu un garus auskarus. Tad kad biju uzvilkusi tos visus, es piegāju pie spoguļa un nopētīju sevi. Tagad tiešām ir perfekti, bet arī bez visām rotām bija skaisti.
  Manā istabā ienāca viena no kalponēm.
  "Jaunkundz, tevi jau gaida lejā." viņa to pateigdama devās ārā no istabas. Es ātri paņēmu somiņu. Tajā ieliku telefonu, maku, saulesbrilles, kosmētikas maciņu un vienu asiņu iepakojumu. Es aizgāju pie kāpnēm un lēnām kāpu pa tām lejā. Kāpņu galā mani gaidīja Džeiks un... tēvs. Biju nedaudz dusmīga, ka tēvs tur stāv, jo viņš vienmēr aizrāda man par to, ka piedzeros ballītēs.

   - Džeika skatpunkts-

   Stāvēju kāpņu galā un gaidīju,  kad atnāks Megana, bet tad pie manis pienāca viņas tēvs un teica: " Pieskati viņu, lai nepiedzeras! "
   "Labi!" es pateicu viņam, bet tad kāpņu otrā galā es ieraudzīju Meganu. Viņai mugurā bija melna, īsa kleitiņa un kājās melnas augstpapēžu kurpes. Man pat sāka šķist, ka dēļ kurpēm viņa ir garāka par mani, bet viņa nokāpa lejā un apstājās man blakus. Tomēr es vēl biju garāks par viņu. Es nopūtos.
 
   -Meganas skatpunkts-

   "Atā, tēvs. Mums tagad jādodas." es pateicu.
   "Atā, tikai nepiedzeries." viņš  teica, bet es tikai nobolīju acis. Es apķēru Džeika roku un mēs kopā devāmies ārā no mājas. Džeiks atvēra manas durvis un es iesēdos viņa mašīnā. Es sabužināju matus, kamēr viņš apsēdās pie stūres. Mēs braucām klusējot. Man nebija ne jausmas kur viņš mani ved. Pēc ilgas klusēšanas viņš teica: " Tu gribi ēst?"
" Jā."
Mēs apstājāmies pie kāda ezera. Izkāpuši laukā viņš no mašīnas bagāžniekā izņēma piknika grozu un plediņu uz kā sēdēt. Es uzsedzu pledu uz zemes un apsēdos. Džeiks nolika piknika grozu uz pleda un arī apsēdās. Mēs abi izkrāmējām grozu. Grozā bija daudz augļu un divi kebabi. Bija arī asiņu iepakojumi. Kad bijām paēduši, Džeiks no kabatas izvilka kastīti. To kastīti viņš  iedeva man teigdams: "Draugi uz mūžu!"
   Es atvēru kastīti, tajā bija divas rokassprādzes. Viena man, viena viņam. Es uzvilku vienu rokassprādzi un otru iedevu viņam.
  " Draugi uz mūžu!" es teicu un apskāvu viņu. Es tiešām jutu, ka mēs būsim draugi uz mūžu.
  " Gribi iet peldēties?" viņš teica. Tā bija traka ideja, jo man nebija peldkostīms un man būtu slapji mati, un vēl visa kosmētika būtu izķēpājusies pa visu seju.
  "Man nav peldkostīma." es teicu.
   "Man ar nav, bet es iešu pa pliko." Viņš pateica un novilka kreklu. "Pagriezies!" viņš teica.
Es pagriezos, lai neredzētu kā viņš izģērbjas. Kad apgriezos atpakaļ viņš jau bija ūdenī.
  "Nu nāc!" viņš mudināja mani nākt.
  "Nu labi." es pateicu un sataisīju matus copē.
  " Tagad tu pagriezies!" es teicu un vēl reiz pārliecinājos, vai ne viens neskatās. Es izģērbos un ieskrēju ūdenī. Ūdens bija diez gan silts. Mēs peldējām kādu laiku un tad viņš izkāpa un aizgāja uz mašīnu pakaļ dvieļiem.
   Mēs iesēdāmies mašīnā jau sausi. Bijām jau novākuši piknika grozu un pledu. Nu varējām braukt uz ballīti. Bija jau pus deviņi vakarā.
    Piebraucām pie kādas lielas mājas. No mājas bija dzirdama skaļa mūzika.