The Truth

5.

Es gāju iekšā nesot alkoholu, kuru man bija iedevis Džeiks. Bija redzams, ka katram ir glāze rokās. Visticamāk ar alkoholu. Es alkoholu noliku uz galda. Uz galda jau stāvēja vairākas pudeles. Es apskatījos apkārt un ieraudzīju Salvatoru brāļus un Elenu. Kamēr es brīnījos apkārt Džeiks man atnesa dzērienu.
   "Ņem!" viņš teica.
   "Kas tas ir?" es aizdomīgi paskatījos uz viņu.
   "Vai tiešām gribi to zināt?" viņš man jautāja.
   "Nē." es iesmējos un paņēmu dzērienu. Es atkal paskatījos uz Salvatora brāļiem. Deimons arī paskatījās un pasmaidīja.
   Es paskatījos sev blakus un tur neviena nebija. Laikam Džeiks būs aizgājis pie citiem draugiem.
   Tā kā Džeiks bija prom un es te īsti nevienu nepazinu, izņemot Salvatoru brāļus un Elenu. Es aizgāju pie viņiem.
    "Čau, Deimon, Stefan, Elena." es teicu un apskāvu viņus visus.
   "Sveika, Megan." Elena pateica par visiem.
   Iestājās klusums, bija dzirdama tikai mūzika un citu balsis, bet to pēkšņi pārtrauca Deimons:
    "Megana, vai iesim parunāties klusākā vietā?"
    "Okey." es atbildēju uz jautājumu.
   Mēs četri aizgājām uz kādu istabu. Stefans pārbaudīja, vai ne viens neseko un nenoklausās.
   "Man ir jautājums." es teicu.
   "Nu?" Deimons jautāja.
   "Es zinu, ka Elena nav vampīrs, bet kā jūs kļuvāt par vampīriem? Kurš no vecākiem bija vampīrs?" es ātri pateicu vārdus tā, ka citi varētu nesaprast, bet laikam Deimons saprata un deva man atbildes:
   "Jā, Elena nav vampīrs, ne viens no mūsu vecākiem nebija vapmīrs. Mēs par vampīriem kļuvām, tad kad Vampīrs vārdā Katrīna, mūs padarīja par vampīriem ar vienu kodienu."
    "Nu, mani neviens nesakoda. It kā mana māte ir vampīrs, bet par to es neesmu pārliecināta." Es teicu.
   "Skaidrs" sarunā iesaistījās Stefans.
   Elena vēl jo projām bija nesaprašanā par visu un tikai stūbi smaidīdama skatījās uz mani.
    Mēs runājām par dzīvi līdz šim, kur esam dzīvojuši un kur domāts pārvākties, bija pagājušas 2 stundas un es sapratu, ka man jau sen beidzies dzēriens. Es visiem pateicu, ka es eju pakaļ dzērienam un vai kāds negrib nākt līdzi. Deimons pieteicās, ka nāks līdzi un mēs izgājām no istabiņas, atstājot Stefanu un Elenu divatā. Es ar Deimonu vēl parunājām par mūsu jokiem līdz nonācām pie dzērienu galda. Deimons ielēja arī man dzērienu. Es izdzirdēju, ka kāds sauc manu vārdu. Pagriezos pret šo personu un ieraudzīju pazīstamu puisi, tas bija Džeiks.
     "Kur tu biji? Es tevi meklēju."
     "Es biju kopā ar Deimonu, Stefanu un Elenu." es pateicu un Džeika seja palika dusmīgāka.
    "Viss kārtībā, mēs viņu pieskatījām." Deimons iesmējās.
   Nu Džeika galva vārījās, kāpēc viņam tik ļoti nepatīk Salvatoru brāļi, jo īpaši Deimons?
   "Megan, man tevi jāved mājās! Ejam!" Džeiks teica jau skaļākā balsī. Viņš paķēra mani aiz rokas un vilka ārā uz mašīnu.
    Es iesēdos mašīnā un viņš arī iesēdās.
    " Tu pat saproti cik daudz tu mani pazemoji?"es dusmīga teicu.
    "Man nepatīk, ka tu ar Salvatoru brāļiem runā un pavadi laiku. " viņš ignorējot manu jautājumu teica.
   " Kāpēc tev viņi nepatīk?" es iekliedzos.
  " Viņi nogalina un izmanto cilvēkus!" viņš uz manu kliedzienu atbildēja.
   Es paskatījos uz viņu un gribēju kaut ko teikt bet apklusu. Sapratu, ka nav vērts strīdēties ar viņu. Džeiks iedarbināja mašīnu un mēs aizbraucām. Visu ceļu klusējām. Pēc ilgas klusēšanas  mēs piebraucām pie vārtiem.
   " Izlaid mani te! Es pati aiziešu līdz mājai." es attaisīju durvis un izkāpu.
   " Atā!" Džeiks teica, bet es tik nobolīju acis un aizcirtu durvis.
  Iegājusi mājā neviens nepamanīja, ka esmu atgriezusies. Es uzgāju augšā un iekritu gultā.