Always and Forever

15.DIENA /I may only have one match but I can make an explosion./

-Ko mēs tagad darīsim? - es piecēlos kājās jau saģērbusies no zemes aka sūnām un zāles.
-Lai ko mēs arī nedarītu, es no tevis nešķiršos nekad! - viņš piecēlās kājās, piegāja pie manis un noskūpstīja.
-Es tevi mīlu. - viņš mani noskūpstīja un aizgāja uzvilkt kreklu. Viņa melnās trenuškas bija nedaudz netīras.
-Delson! - viņs uz mani paskatījās.
-Es negribu iet atpakaļ! - es sajutu asara krājamies acīs, kad atcerējos, ka vakar es vēl vēlējos nomirt, jo man nebija Delsona. Es beidzot to atzinu. Es gribēju mirt. Tā nebija Rebekas vaina. Viņa vienkārši pagadījās nepareizajā vietā, nepareizajā laikā.
-Es iešu ar tevi! Nāc! - es iegāju viņa apskāvienā kā lācis, vai arī viņš bija kā lācis. Ok, who cares.
-Es tehniski krāpju Laimanu tagad! - es nedaudz iesmējos.
-Ejam! - viņš mani paņēma aiz rokas. Mēs aizgājām līdz mājiņai pa 30 minūtēm, jo redz kādam, neteiksim vārdā, vajadzēja mani vislaik kutināt.
-Pagaidi aiz sienas, es aiziešu pie Rebekas! - es pateicu pirms iegājām iekšā, un viņš tikai pakratīja galvu. Es, novilkusi kedas, iegāju virtuvē, kur arī stāvēja Rebeka. Delsons palika aiz sienas, kur viņu neredzēja.
-Ker! - viņa piegāja pie manis un mani apskāva.
-Kas.... - es nepaspēju pabeigt.
-Piedod! Lūdzu piedod! - viņa teica.
-Par ko? - es apjuku.
-Es sapratu, ka tā bija mana vaina! Kerolain! Tu gandrīz nomiri manis dēļ! - viņa sāka raudāt.
-Rebeka! Es negribēju, lai tu mirsti. - es pateicu ļoti klusā balsī, bet biju pārliecināta, ka Delsons to dzirdēja. Varu viņu šobrīd iedomāties ar sasprindzinātām dūrēm.
-Tu zināji, ka es to nedarīšu! Bet tu! Tu iegāji ūdenī... tu iegāji ūdenī un tev bija vienalga, ka mirsi. Tu negribēji, lai es mirstu, tādēļ pati gribēji to darīt. Es esmu pie tā vainīga! - viņa bija atrāvusies no manis.
-Tā nebija tava vai.. - es klusi murmināju. Es viņu vislaik centos pārtraukt, jo es negribēju, lai Delsons uzzina par to.
-Bija gan! - viņa teica
-Nebija! - es nu jau skaļāk teicu.
-Kam tad, ja ne man? Tā bija mana vainā! - viņa raudāja. Es vairs nevarēju izturēt, ka viņa raud, tādēļ vienkārši izdomāju pateikt patiesību.
-Tā nebija tava vaina. Es to darīju Delsona dēļ. Es viņu mīlu. - es skatījos lejā uz savām kājām, ar sev pārmetumiem pilnu balsi. Es izdzirdēju, kā kāds aizcērt savas istabas durvi no augšas un sāk bļaut. Laimans. Es saspiedu acis.
-Un viņš? Tu gribi teikt, ka tu vienkārši vari aizmirst Delsonu un uzreiz ķerties klāt pie Laimana? Viņš nav pelnījis neko tādu! - viņa sāka aizstāvēt Laimanu.
-Par ko tu mani uzskati? - es paskatījos uz viņu.
-Tagad es vairāk nezinu, jo tu biji kopā ar vienu, bet mīlēji otru! - viņa runāja ar nosodošu attieksmi.
-Es to vēl tad nezināju! Man šķita, ka viss ir kārtībā ar Laimanu, jo man bija ziloņi vēderā, bet... - es nepabeidzu.
-Bet? - viņa pacēla vienu uzaci.
-Bet ar Delsonu es jūtu visu zoodārzu! - es pasmaidīju.
-Kerolain, tev laikam nepielec kaut kas. Delsons ir miris! Viņš neatgriezīsies! - viņa runāja ar drebošu balsi.
-Tu jau gribētu. - Delsons ienāca virtuvē. Rebeka sastinga. Delsons piegāja pie viņas un viņu apķēra. Rebeka sāka raudāt.
-Kā? - viņa atrāvās no viņa un sāka skatīties viņa acīs.
-Always and Forever! Un runājot par tevi princese! - viņš paskatījās uz mani.
-Par vakardienu mēs parunāsim vēlāk! - viņš pateica.
-Ko mēs tagad daram? - es viņam pajautāju.
-Savāc savas mantas. WE'RE GOING ON AN ADVENTURE! - viņš pasmaidīja savu pedo face. To es viņā mīlu. Viņš ir ŗecīgs. Es iesmējos.
-Springfield here we come! - es pasmaidīju.
-Kāda vēl Springfielda? Man šķiet mēs esam pārāk paredzami. - viņš pateica ar palm face.
-Mums ir jauns mērķis! South Kerolainā Grīnville. - viņš pacēl uzacis.
-Mm k.. - es iesmējos.
-Un ko mēs darīsim? - Rebeka ierunājās.
-Jūs divi variet braukt ar mums. - Delsons pasmaidīja viltotu smaidu.
-Un viņš? - Rebeka parādīja uz augšu.
-Fuck him. - viņš citēja mani ar deep sejas izteiksmi.
-Go fuck yourself! - es iebakstīju viņam. Mēs visi sakrāmējāmies un Laimans palika mājiņā. Rebeka un Elainīns sēdēja mašīnā. Es ar Delsonu bijām ārpusē.
-Kerolain! Es tevi mīlu. - viņš bija saķēris manu roku.
-Jeeses Cryst. Lūdzu tikai nebildini mani! - es ar apmulsušu skatienu skatījos viņa sejā.
-Tu izjauci visu manu pārsteigumu. SPOILERE! - viņš pateica sarkasmā.
-Tu esi tāds Dylans O'briens! - es iesmējos.
-Es esmu tikai Dylans O'briens? - viņš pateica ar kucēna acīm.
-Bet tu esi mans Dylans O'briens. - es viņu noskūpstīju.
/Find light in the beautiful sea,
I choose to be happy,
You and I, you and I,
We're like diamonds in the sky.

You're a shooting star I see,
A vision of ecstasy,
When you hold me, I'm alive,
We're like diamonds in the sky./