Always and Forever

Smile the worst is yet to come, we'll be lucky if we ever see the sun

-Melānij! - Delsons nosauca no virtuves?
-A? - es nobļāvu.
-Ejam uz tiltu? - Tilts ir pamesta vieta, kur mēs biežu uzturamies. Tur bieži ir vēl Rebeilīna un viņas pareizais brālis Elainīns
-Ar viņiem? - es nopūtos.
-Ahha! -
*pēc 1h
-Mailij! Tu arī atnāci ? - Reibeilīna ieraugot mani pasmaidīja. Viņas blondie mati kā vienmēr bija nedaudz ieskruļoti un izlaisti.
-Čau! - Elainīns iesita man pieci.
-Hello! - es pateicu. Delsons izvilka pildspalvu un sāka to sūkāt.
-Wtf? - es rēcu, līdz viņš iepūta man dūmus sejā.
-Ā paldies ! - es noteicu ar poker feiss.
-Nevēlies iedzert? - Rebeilīna pasniedza pudeli ar visticamāk vodku.
-Don't mind if I do. - es rēcu. Paņēmu pudeli un iemalkoju.
Pēc stundas pudele jau bija tukša. Delsons atkal sāka kurīt.
-Beidz kurīt āpsi! - es nobļavu.
-Nāc un piespied mani! - viņš pienāca pie manis un iepūta dūmus man sejā. Tajā laikā centos neelpot, lai nesabojātu sev dzīvi. Es piecēlos. Viņš bija atstutējies pret tuneļa malu, kurā mēs bijām nonākuši pirms kāda laika. Es piegāju pie viņa.
-Iedod man arī! - es iečukstēju viņam ausī.
-Nē! - viņš aizgāja prom no manis.
-Iedod! -
-Nē! Tu sev sabojāsi dzīvi! - viņš pateica man.
-Un tevi tas interesē? - es viņam uzbļāvu virsū, kamēr Rebeilīna un Elainīns bija iegrimuši savās sarunās, jo bija iedzēruši tikai nedaudz.
-Jā! Mani interesē viss ko tu dari! Mani interesē tavi mati, tavas acis, tava pakaļa! Viss! Es tevi gribu! Un es negribu tevi pazaudēt. - es viņu noskūpstīju. Sajutu dūmus sev mutē, tādēļ atrāvos un tos izpūtu.
-Jo tu esi tik ļoti laba naktī! - viņš pateica saķerot manu seju. Es pieķēros pie viņa rokām un atgrūdu viņu pret tuneļa malu, pati sākot ceļu uz mājām. Pēc laika jau biju mājās. Apgūlos uz dīvāna un skatījos uz jūru. Es paņēmu dvieli un aizgāju uz to. Pēc vakara peldes zem zvaigznēm, sāku ceļu atpakaļ uz māju. Nonākusi tur nometu drēbes uz zemes. Stāvēju tikai ietinusies dvielī. Ieraudzīju Delsonu.
-Melānij! - viņš pateica ar žēlumu
-Aizveries! - es nolaidu galvu no viņa
-Ko ? -
-Tu teici, ka negribi, lai es to daru, bet tāpat iedevi! Un tu pat man nepaprasīji vai es tiešām gribu! Un laba? Tu nosauci tikai izskata īpašības! Un kas tad notiek ar manu personību ? Ai, kāda jēga man censties. Tāpat tevi nemainīšu. Tu vienmēr būsi siržulauzējs. - es sajutu kā viss ceļas uz augšu
-Melānij! - viņš sāka man nākt tuvāk.
-Aizveries! - es nobļāvu
-Es neesmu tāds! Es nekad tāds neesmu bijis! Jā varbūt iedomīgs maita vai pretīgs idiots, bet ne siržulauzējs! Es zinu, ka pēc tāda izskatos un varbūt arī tā izturos, bet nekad neuzdrosinātos nevienu sāpināt. Lai kā es censtos es nevaru būt egoistisks pret tevi! Es nekad mūžā tev vairs nedošu neko, kas kaitētu tavai veselībai! - viņš pienāca man tuvāk.
-Es... -
-Aizveries ! - es nočukstēju un uzlecu viņam virsū. Mana galva bija tieši virs viņa. Es viņu sāku skūpstīt. Viņš mani uzlika uz galda un turpināja skūpstīt.
Viņš nebija tāds kā Laimans. Viņš bija citādāks. Viņš bija Delsons!
/I want it all day long, I'm addicted like it's wrong/

Rebeilīna, Elainīns un Delsons (sēž)