Always and Forever

6. Diena /Sometimes you got to burn some bridges just to create some distance

-Melānij! - kāds nobļava manu vārdu, kamēr es pirku paiku.. Es pagriezos un ieraudzīju Nolēnu. Pag ko ? Viņš pieskrēja man klāt un apskāva mani.
-Nolēn! - es izrāvos no viņa apskāviena.
-Melānij, mēs visi uztraucamies par tevi! - viņš paskatījās uz mani ar savām dīp acīm.
-Nu un? Visi uztraucās par Kerolainu, bet viņa kaut kā te vairs nav! - es nobļāvu un izskrēju no veikala. Viņš skrēja man līdzi.
-Kas tev ir ar Kerolainu ? Viņa nomira sevis dēļ! Viņa sev izvēlējās tādu dzīvi! Viņa bija stūrgalvīga un neapdomīga! - viņš turpināja skatīties uz mani
-Viņa ir mūsu trīne! -
-BIJA! - viņš izlaboja mani.
-Viņa ir! Viņa dzīvo manī! Viņas personība ir manī! Kad viņa nomira, viņa atstāja savu personību man, un cik ļoti es to centos noslēpt, tā tik un tā paliek manī! - es sajutu asaras acīs
-Viņas rēgs or something ? Viņa iemiesojās tevī? - viņš sāka rēkt
-Nē! Viņas personība atspoguļojas manī! Viņas personība! Man viņa pietrūkst! - es nolaidu galvu
-Viņa bija rebel! Viņa bija badass! Viņa citus slikti iespaidoja! - viņš pacēla manu galvu.
-Nē! Viņa bija jautra! Viņa neteica citiem nākat pīpēt un dzert! Viņi paši atnāca! Es vēlētos, kaut es būtu gājusi ar viņu ārā un prankojusi visus, jo mēs bijām identiskas! Un arī mums ir vienādas personības! - es pateicu
-Jūs neesat pat līdzīgas! -
-Esam! Viss! Man jāiet prom! - es apgriezos apkārt
-Un Zailīna? - viņš man pateica
-Viņa mani pameta brīdī, kad man viņa bija vajadzīga! Tagad man ir jauni draugi, kuri būs ar mani, kad man vajadzēs! - es sāku iet prom.
-Laimans grib tevi satikt ! - viņš pienāca pie manis
-Nav mana problēma! - viņš mani pagrieza apkārt
-Viņš nožēlo! -
-Cilvēki nemainās! Tu esi mans brālis! Tev vajadzētu mani aizstāvēt, nevis nostāties viņa pusē! Viņš mani salauza un to es viņam nepiedošu! - es atkal apgriezos apkārt un gāju prom
-Ak jā! Aizmirsu! Tev tak Delsons! - es pacēlu vidējo un aizgāju prom. Izgājusi no veikala mani saķēra Laimans.
-Ko tev vajg ? - 😑
-Es gribu, lai tu man piedod! - viņš atbildēja
-Un tāpēc, es patīku viņai, nevis tu! Bija jāsaka Tevi! - Delsons izkāpa no mašīnas ar saulesbrillēm. Viņš mani apķēra no mugurpuses
-Jūs? Melānija un pats Delsons! Melānijs ir nevainīga meitenīta ar salauztu sirdi un Delsons. Pats siržu lauzējs! - Laimans pateica
-Melānija? Tu pazīsti tādu ? - es paskatījos no sāna uz Delsonu
-Nē! - viņš pakratīja plecus.
-Melānij, tavs sarkasms nekur nav pazudis! - viņš nopietni pateica
-Kerolaina! - es uzsmaidīju viņam un atvēru rokas, lai apskautu. Delsons jau sāka smaidīt. Laimans izskatījās tik ļoti sacerējies, ka ...
-Saik! - es izdarīju to, ko vajadzēja. Es sāku rēkt
-Tu redzēji viņa seju? - Delsons izmocīja rēcot.
-Es tevi mīli Kerolain! - es izsmejoši attēloju viņu
-Zini ko! Melānij, es zināju, ka esi mainījusies, bet ne jau, ka esi palikusi tāda maita! -
-Laiman, pēc visa tā ko tu man esi izdarījis, es tevi ienīstu! - Laimans pagriezās un aizgāja
-Kerolaina Martilenza! - Delsons jautājoši uzlūkoja mani
-Tā bija mana trīne. Es esmu Kerolaina Lordsa! -
/And he holds my body in his hands, He didn't meen to do no harm and he holds me tight. He did it all to spend me from the awful things in life that comes.. and he cries and cries.../

Melānija un Zailīna