Always and Forever

30. DIENA /Zero to a hundred real quick./

-Delson, ejam atpakaļ! - es īdēju kā mazs bērns. Mēs jau trešo stundu staigājam pa Grīnvilli.
-Fine. - viņš izbolīja acis. Es viņu apskāvu.
- Nerupučojies! - es iesmējos.
-Nerupučojos! - viņš atbildēja. Mēs aizgājām uz viesnīcu. Mēs bijām vieni, tikai..
-Āāāāāāāā - es iebļāvos, kad ieraudzīju Zailīnu uz mūsu gultas.
-Jeeses Fucking Cryst! Zailīn, tu mani pārbiedēji! - es biju ieķērusies Delsona rokā.
-Kas ir VIŅA? - Delsons pasktaījās uz mani ar "man viņa nepatīka" skatienu.
-Tā ir Zailīna. - es parādīju uz viņu.
-Es neesmu Zailīna. - viņa iesmējās.
-Wtf Zailīn. Un es esmu suns. - es iesmējos.
-Es esmu Kvīnlīna. Zailīnas dvīne. - viņa pārlika savu kāju pāri savai otrai kājai. Viņai vienīgais, kas no Zailīnas atšķīrās bija viņas lokainie mati un stils.
-Bet es zinu Zailīnu! Viņai nav dvīne. - es nedaudz apmulsu.
-Bitch please. Tu nezini neko par viņu. Tu zināji, ka viņa mani ienīst? ZInāji, ka viņa bija kopā ar Laimanu? Tu zināji, ka viņa ir adoptēta, un ka mūsu vecākus nogalināja tavi vecāki? Mani vecāki pieprasīja tikai tevi, jo viņi bija apsolījuši vienu bērnu, vecāko, lai atstātu viņus dzīvus. Bet tajā vietā viņi viņus nogalināja, bet mūs adoptēja. Zailīnai tad vismaz ir normāla ģimene. Kad es šo uzzināju aizpagāšgad, es sapratu, ka man ir jāizpilda vecāku solījums, jo Zailīna to netaisījās darīt. Un tā tu tagad esi pēdējā Martillenza! - viņa piecēlās no gultas.
-Es vairs neesmu Martillenza! Es esmu Lordsa! - es pateicu.
-Tu asinīs still esi Martillenza. - viņai bija vienalga.
-Kā tu vai vispār tava ģimene zina viņu? - Delsons iejaucās.
-Es esmu tava tante, Melānij. - viņa uzsmaidīja ļaunu smaidu. I know tādi pastāv tikai filmās, bet how the fuck to var citādāk nosaukt?
-Jeeses Cryst. Tas ir samaitāti. So tu ar Zailīnu esiet manas mammas māsa un jūsu vecāki ir mani vecvecāki? - es centos kaut ko saprast.
-Jup. Pretty much. - viņa pakratīja galvu.
-So tu mani gribi tagad nogalināt? - es to pateicu itkā man būtu vienalga.
-Jā. - viņa pasmaidīja.
-Kāpēc? - es nesapratu.
-Es tak nestāstīšu to vēlreiz. - viņa apgrieza acis. Tad attaisījās durvis un pa tām ienāca Rebailīna un Elainīns.
-O trīs bērni no lielās Blaku ģimenes! - viņa paskatījās uz viņiem.
-Cik jūs esiet? - es paskatījos nesaprašanā un Delsonu.
-Es esmu no cita tēva, mēs esam seši bērni. - viņš pateica.
-Ko tu te dari, Kvīnlīn? - Elainīns skatījās uz viņu.
-Kurš puisis šādi mīl? Varbūt tu man pietrūki! - viņa paskatījās uz viņu.
/But I can't beat you
Cause I'm still with you
Oh mercy I implore
How do you do it?
I think I'm through it
Then I'm back against the wall
What kind of man loves like this?/