Ieejot kabinetā jau pie galda sēdēja jauns vīrietis , nu kādus divus vai trīs gadus vecāks pa mani .. Viņš sadzirdot kad atnācu , pagriezās pret mani un uzsmaidīja baltu smaidu .
- Atvainojiet kad liku jums gaidīt , man bija ieplānota sapulce un nemaz nebīju iedomājusies kad būs jāpiereģistrē vēl kāds .. - Sacīju apsēdoties savā krēslā .
- Es saprotu . - Sacīja vīrieties .
Es nekavēhoties atvēru viņa mapi , un paskatījos uz viņa vārda , Daniils . Um , sens vārds . Es atvēra sava galda atvilkni , un no tās izņēmu lapu kas ir katram šī pasaules iedzīvotàjam .
- Tā .. - Paņemot pilcpalvu novilku gari šo vārdu .
- Em .. - Mazliet neveikli iesmējās Daniils.
Es uz lapas sāku rakstīt visu datus , līdz nonācu līdz tai vietai kur viņam jāpastāsta par sevi .
- Tātad Daniils . Pastāsti man par sevi . - Aši uzmetusi īsu skatienu viņam sacīju .
- Ko jūs vēlieties dzirdēt ? - Smaidot jautāja .
- Es jums uzdošu jautājums , un jūs uz tiem atbildēsiet , sarunāts ? - Vaicāju Viņam .
- Sarunāts . - Atbildēja Daniils .
- Tā , cik Tev ir gadi ? -
- pieci simti divdesmit pieci . - Mierīgi sacīja Daniils .
- Ok . - pierakstīju lapā viņa vecumu , un jautāju atkal , - Kas tu esi pēc smējām ? -
- Burvis . -
- Ak jā , kāds būtu tavs uzvārds Daniils ? - Pierakstot viņa spējas , jautāju .
- Stefendors , Daniils Stefandors . - Mazliet aismakušā balsī sacīja Daniils.
Izdzirdot viņa uzvārdu es sāku uztrakties . Man no rokām izkrita pilcpalva , un es kļū daudz bālāka .
- Vai jums viss kārtība . - Uztraucies jautāja Daniils .
- Viss ir labi . Bet ja varu jautāt , kas ir tavi vecāki Daniil ? - Uzraukti jautāju viņam .
- Mani uzaudzināja man audžu mamma Estere , bet mana oficālā māte bija karaliene Grēta , un tēvs Tolls . - Apmulsis atbildēja Daniils .
Nē nē nē , tikai ne to . Tas nevar būt . Viņš , tas ir Daniils , ir mans brālis ?? Kāpēc es neko par to nezinu ?!
- Ak mans Dievs . Tas nevar būt iespējams .. - Saķērusi galvu ar rokām sacīju .
- Kas notiek Džesika ? Kas ir ? - Maza stresā jautāja Daniils .
- Tu zināji kad Tev ir māsa Daniil ? - Nopietni ielūkojoties viņa acīs jautāju .
- Es zināju , bet ne reiz viņu nebiju satikusi jo mani oficālie vecāki domāja kad esmu mirsis . Nu vispār jau viņi pavēlēja mani nogalināt . - Mazliet iesmejoties sacīja Daniils .
VOCÊ ESTÁ LENDO
Atšķirīgais | ✔️
FantasiaIr pagājuši jau septiņi gadi. Pavisam drīz ir jāatgriežās Deivim ar Violetu. Vai viņi ir gatavi kaujai ? To spēja ziņāt tik viņi paši . Vai meitenes jūtas pret Ričardu ir zudušas ? To jūs uzzināsiet stāsta gaitā. Otrā grāmata; Pirmā- Atšķirīgā. VAJA...