Atšķirīgais | ✔️

010X ✡

Es biju nonākusi pie kefeinīcas kur iekšā bija visi viņi . Es dziļi ieelpoju un izelpoju . Savu domas un prātu es noslēdzu kad tam cauri netiks neviens . Es aizniedzos pēc durvju kliņģa , un atvēru tās . Daudzu skatieni tika man pievērsti , bet neviens no tiem nebīja izredzēto , nu neko . Es lēnos mazos soļos devos uz tuvāko galdu kas bija viņiem tuvumā , un apsēdos . Vēl jo projām neviens skatiens no viņiem . Laikam tiešām nesajūt manu klābūtni , labi . Pēkšņī pa kafeinas durvīm iekšā ienāk Karmena . Viņa man uzmet īsu skatienu , un apsēžas pie izredzētajiem .
Es neuzmezdama nevienu skatienu viņai , iesūtu ziņu viņas galvā , : " Ko tu šeit dari ? " Viņa nrkavējoties atbildēja , : " Klausies šo sarunu , un iespējas tev vaidzēs ar viņiem iepazīties pa jaunu . " Es viņai neko neatbildēju . Es biju mazliet apmulsusi par pēdējiem vārdiem , " iespējams tev vaidzēs ar vieņiem iepazīties pa jaunu " , kā lai to saprotu . Bet nu neko . Pēkšņi pie mana galdiņa apsēžas kaut kur redzēta seja .
- Sveika Monika , - Sacīja vīrietis .
- Atvainojiet , bet mani nesauc Monika , es esmu Džesika , - Apmulsusi atbildēju .
- Atvainojiet tad , jūs vienkārši līdzinājāties man ļoti senai draudzrnei kurs dzīvoja ar mani Francija , - vīriets man uzsmaidīja īsu smaidu , un aizgāja . Tagad es atceros kur viņš ir redzēts . Viņš ir viens no mūsējiem , tas bija Nils . Bet nu neko , viņš nevar zināt kad es esmu tā " Monika " .
Tik tagad es atceros kad man vaidzēja noklausīties viņu sarunu . Nu neko , jau pa vēlu . Es cēlos kājās lai dotos prom , bet tad man nejauši uzskrēja virsū kāds zēns .
Mēs abi divi nokritām uz dibeniem . Protams , puss kafeinīcas apmeklētāju skatieni tika pievērsti mums , un šai skatā Izredzēto . Tas zēns piecēlās kājās un neko nezinādams aizgaja prom , nu ir gan kretīns . Bet tā vietā kāds man pastiepa roku , es aizķēros aiz tās , un biju kājās . Kad palūkojos uz šī persosnas es sastingu , tas bija Sems .
- Atvainojiet kad jautāju , bet vai mēs esam pazīstami ? - Dīvaini lūkogamies uz manis , jautāja Sems .
Karmena sapratudi kad nav kārtībā piesteidzās pie manis , un sāka spēlēt savu teatri .
- Ak sen neredzētā draudzene , - Viņa apķērās man ap kaklu , un samīļoja .
- Kā tad savādāk Karmen , - Iesmejoties sacīju .
Izredzēto sejās iezagās šoks , vai viņi ir sapratuši kad tā esmu es ?
- Kāds ir tavs vārds ? - Mazliet trīcošā , bet stingrā balsī jautāja Ričards .
- Kāpēc balstiņa trīc Ričard ? Baidies no manis ? - Zēna sejā iezagās vēl lielāks šoks kā pirmstam .
- Kā tu zini viņa vārdu ? - Uztraukti vaicaja Mia .
- Mia vari neuztraukties , es zinu gana daudz par jums visiem . - Saltà balsī sacīju . Pēkšņi ap manu kaklu apķērās kāds , tas bija Sems ?! Viņš saprata kad tā esmu es ??
- Ak mans Dievs , man likās kad es tevi vairs neredzēšu , bet tu atgriezies , - Viņš to sacīja caur maniem matiem .
- Labi Sem būs jau labi . Es atgriezos , bet ne jau uz ilgu laiku . -
- Kas viņa tāda ir ? Sem ? - Jautaja Sāra.