Atšķirīgais | ✔️

013X✡

Džesika, - Ralfs noteica , un apskāva mani.
- Ām , kas būtu tu ? - Domīgi noteica Čerīja , un aplūkoja Ralfu.
- Esmu Ralfs , Džesikas līgavainis , - Smaidot noteica zēns un apskāva jau atkal mani.
- Nopietni ? - Ar lielān acīm sacīja Mia.
- Jup, - Smaidot atbildēja zēns.
- Liels prieks iepazīties, - Smaidot sacīja Sems.
Es ar acs katiņu palūkojos uz Ričardu, viņš smaidīja, bet tas nebija paties smaids, viņš bija dusmīgs ? Diez kāpēc ?
- Sveiks Ralfs , kādi vēji tevi šurp atpūtuši ? -
- Tavs brālis , - Domīgi novilka zēns .
- Kas ir ar viņu ? - Satraukti jautāju Ralfam, un atrāvos no viņa .
- Itkā jau nekas, bet viņš vēlās pie tevis , - Smejoties noteica zēns , un palūkojās uz Ričarda. Ieraugot viņu , zēna skaties aptumsojās . Kas pie ?
- God.. pasaki viņa kad pa visam drīz viņš varēs ierausties šeit , bet līdz tam , lai vienreiz savaldās ! - Neņemot vērā visu ieintreģētos skatienus , noteicu , un pasmaidīju.
- Labi , tad nu līdz vēlākam , - noskūpstot mani , noteica zēns , un izgaisa.
- Tā ... - Smejoties noteicu.
- Tad tomēr mēs viņu satiksim , ja ? - Smaidot jautāja Mia .
- Ko tad ? - Paceļot vienu uzaci uz akšu , jautāju .
- Tak tavu brāli . -
- Āaaa , nu jā . -

                       *  Vēlāk vakarā. *

Kā man viņi visi pietrūka, jo īpaši viņš . God .. ir pagājis tik ilgs laiks , bet tā pat viņš ir manā sirdī. Bet ko es domāju ? Ak Dievs. Man ir Ralfs , un viņam Čerija .
Jau kuro stundu sēdēju viena pati ārā, parkā pie vecā ozola , un domāju par to , kā būtu bijis, ja es būtu palikusi par cilvēku , nevis raganu.
- Sveika , - Mani no domā istraucēja viņa saldā balss.
- Sveiks , - neuzmezdama viņa nevienu skatienu , klusām nomurmināju , un turpināju spēlēties ar saviem matiem .
- Kāpēc tu viena pati šeit sēdi ? - Pasēžoties man blakus , jautāja zēns .
- Un kāpēc tad tu neesi pie Čerījas ? - Mazliet iesmejoties rūktos smieklos , jautāju zēnam .
- Neatbildi ar pretjautājumu , Džesik , - Pasmaidot man īsu smaidu , sacīja zēns.
- Vēlējos iznākt ārā, pastaigāt, izvēdināt galvu no visa , - Uzmezdama viņam īsu skatienu , noteicu .
- Kāpēc izvēdināt galvu ? - Piebīdamies tuvāk man , jautāja zēns.
- Paklau Ričard , teikšu godīgi , es nezinu kā tev , bet man tavā tuvumā nav viegli , visus šos septiņus gadus es nepātraukti domāju par tevi , saproti , tik viegli nav tevi aizmirst , tolaik tik neīsā laika posmā es tevī iemīlējos, - klusām stāstīju zēnam , bet turpināju , - turklāt , tās jūtas nekur nav izgaisušas . Es zinu kad tev ir Čerīja , un man ir Ralfs , bet es nekādīgi nespēju tevi aizmirst , sit mani vai nost , es nespēju , piedod . - ar asarām acīs nomurmināju zēnam , un piecēlos kājās lai ietu prom , bet zēns mani parāva aiz rokas , un es iekritu viņam klēpī.

- Ko tu dari ? - Samulsusi jautāju zēnam , un centos izlīst no viņā klēpja , bet veltīgi.
- Džesik , tu neesi vienīgā kura tādi jūtās , es ar nespēju nekādīgi tevi aizmirst , lai ko es censtos darīt , es nespēju . - Zēns apskausot mani cieši , un ieritinot galvu manos matos , klusu čukstēja.
- Bet šādi mēs viens otru tik sāpinam , Ričard , - klusām čukstēju.
- Es zinu , Džesik , es zinu. -
Es viņam neko neatbildēju . Es vienkārši aizvēru acis , un sāku klusām dziedāt vienaas dziesmas piedziedājumu , kas man ļoti atgādināja viņu .

With you, I fall
It's like I'm leaving all my past and silhouettes up on the wall
With you, I'm a beautiful mess
It's like we're standing hand and hand with all our fears up on the edge

So stop time right here in the moonlight
'Cause I don't ever wanna close my eyes

Without you, I feel broke
Like I'm half of a whole
Without you, I've got no hand to hold
Without you, I feel torn
Like a sail in a storm
Without you, I'm just a sad song.

- Džesik ? -  Zēns ielūkodamies manās acīs , jautāja .
- M ? - Lūkojoties viņa acīs , klusu izdvesu .
- Es mīlu tevi , - zēns čukstus noteica.
- es mīlu tevi ar , - tik pat klusu nodvesu , un dziļāk ieritinājos viņa apskāvienā . Pēkšņi ārā sāka līt lietus . Zēns piecēla mani kājās , un turaeja aiz gurniem . Es nesaprašanā palūkojos uz viņa .
- Ko tu... - es nepaspēju pabeigt teikumu ,kad viņš savas lūpas piekļāva pie manām. Es atbildēju skūpstam. Zinu kad tā nav parezi , bet pie velna, es mīlu viņu !