-"Luī nāc ēst tūlīt uz skolu jāiet!"
-"Nāku!"
Tā tad mani sauc Luīze es mācos 7. Klasē un esmu neprātīgi iemīlējusies puisī kurš ies mūsu klasē.
Ir rīts kā jau jūs sapratāt man jāiet uz skolu. Es šausmīgi negribu iet uz skolu,jo šodien gaidāmas garlaicīgas stundas.
Esmu skolā.Vienīgais labais ko satieku ir mana labākā draudzene Beāte. Viņa ir mana glābēja vienmēr un visur.
-"Chaw Luī."
-"Chaw."
-"Kapēc vakar nebiji skolā?"
-"Aizgulējos un nemaz neprasi kāpēc."-es smīnu.
-"Atkal visu nakti sarakstījies ar viņu?"
-"Jā."
"Viņš" ir šis puisis kurš ies mūsu klasē.Viņu sauc Pauls.
Bija garais starpbrīdis es gāju pa skolas gaiteni un skatījos telefonā un tad notika kas apkaunojošs.ES UZSKRĒJU VIRSŪ BARIŅAM PUIŠU,bet galvenais ka tie nebija parasti puiši tie bija skolas populārākie puiši.Visi uz mani skatījās.Man bija tāds kauns.Bet tad notika vēl kaut kas.Man bija izkritis telefons no rokām un es to pamanīju kad jau biju pagājusi viņiem garām.Es atskatījos... un ko es redzu viņi lasa kaut ko MANĀ TELEFONĀ.Es skrēju pēc sava telefona,bet bija jau par vēlu viņi jau redzēja kā es skrienu.
-"Kas ir tas puisis Pauls?"-viņi smējās
-"Kas jums par daļu?"-dusmīgi atbildēju
-"Pastāsti."
-"ATDOD MANU TELEFONU!"-Es kliedzu.
Un te pēkšņi izdomāja uzrasties skolotājs.
-"Kāpēc jūs šeit tā klaigājat?"-dusmīgi jautāja skolotājs
-"Viņš... Viņš...mani sakaitināja."-Es bailīgi atbildēju
Kāpēc skolotājiem vienmēr jāierodas nepiemērotākajā brīdī?Labi ka tiku ātri no viņa vaļā.
-"Lūdzu telefons un paldies ka nenodevi."
-"Es jau nesūdzos tā kā tu."-Es dusmīgi atbildēju
-"Negribi iedot savu telefona numuru?"
-"Ko vēl pajautāsi?"-es dusmīgi pajautāju un aizgāju.
