Bija pagājušas 2 dienas un mēs bijām Amerikā.Mēs staigājām pa Ameriku bija tik forši.Mārtiņš iegāja nopirkt saldējumu mums abiem,bet es gaidīju ārā.Es skatos nāk man pretī viens puisis kaut kur redzēts.Es domāju tas ir mans pusbrālis vai nav?Tas bija.Viņš atpazina arī mani un pienācs pie manis.Es biju tik priecīga ka varēju viņu satikt mēs aprunājāmies un viņam bija jāiet es viņu apmīļoju un tieši tajā brīdī Mārtiņš iznāca ar saldējumiem.Viņš visu pārprata.Viņš iznāk ārā un redz mani apmīļojam citu puisi.Kā jau Latvijā tu ej uz kuru pusi gribi mašīnas maz.Amerikā ej uz visām pusēm mašīnas pilns.Viņš nepadomāja un gāja pāri ceļam viņš gribēja tikt ātrāk prom no manis.Un viņam uztriecās mašīna.Es dzirdēju kā mašīna uztriecās kaut kam.Es uzreiz pagriezos un pamanīju ka Mārtiņam.
-"MĀRTIŅ."-es iekliedzos un skrēju viņam klāt.
-"I'm so sorry"-Teica mašīnā braucošais vīrietis.
-"Mārtiņ tu dzirdi mani?"-Es teicu Mārtiņam neņemot galvā vīrieti.Vīrietis ātri piezvanija ātrajiem.Viņi tik ātri atbrauca ka es pat nepaspēju pajautāt cik vēl ilgi viņi brauks.Viņi aizveda Mārtiņu uz slimnīcu un tā kā es nepazīstu Ameriku man atļāva braukt līdzi.Kad mēs bijām ceļā es zvanīju Mārtiņa vecākiem un mēs sarunājām tikties slimnīcā.
-"Mārtiņ."-es raudot slimnīcā teicu.
Es satiku viņa vecākus.
-"Stāsti kas notika!"-prasīja Mārtiņa vecāki
-"Es satiku uz ceļa savu pusbrāli kamēr Mārtiņš pirka saldējumu.Kad viņš iznāca ārā manam pusbrālim bija jāiet tāpēc es viņu apmīļoju.Mārtiņš visu pārprata un mēģināja tikt ātrāk prom no manis.Nepadomājot par mašīnām viņš gāja pāri ceļam un viņam uztriecās mašīna."
-"Ak dievs.Tu nepaprasīji vai viņam viss būs kārtībā?"
-"Nē,bet viņi teica ka ar galvu nekas nav tāpēc es domāju ka viss būs labi!"
-"Paldies"
Vēlāk kad Mārtiņš atjēdzās.
-"Mārtiņ"-Es priecīga teicu Mārtiņam.
-"Tā bija tava vaina.Kas tas par puisi ar kuru tu mani krāp?"-Mārtiņš uzreiz ķērās pie lietas.
-"Mārtiņ tev par to tagad nav jādomā,bet ja tu tik ļoti gribi zināt tad tas bija mans pusbrālis,jo tik viegli nevar uz ceļa satikt jaunu puisi.
-"Es esmu tāds muļķis!Kāpēc es skrēju uz ceļa?"-Mārtiņš nožēlojot.
-"Mārtiņ tagad par to nedomā.Tevi tūlīt apskatīs!"
-"Labi,bet atceries-es tevi mīlu:*"
-"Es tevi arī Mārtiņ"-Es jau raudot sacīju.
Kad Mārtiņu aizveda es pēkšņi atcerējos visu labo kas starp mums noticis un man šis bija ļoti sāpīgi.Atnākuši ārsti mums pateica ka ar viņu viss būs labi.Es no atvieglojuma sāku raudāt un devos pie Mārtiņa.
