Kad gāju gulēt es domāju vai tā bija pareizi uz reiz lekt pie Mārtiņa,jo es taču galu galā atdzinos Paulam mīlestībā.Pec brīža man atnāca īsziņa.Es jau laimīgi domādama ka tas ir Mārtiņš ātri lecu pie telefona,bet tur mani sagaidīja īsziņa no Izabellas.
-"Sorry Pauls ir mans mēs jau esam kopā un viņš domā kā tev to pateikt.Mēs rīt braucam uz kino.Piedod ka neturēju doto vārdu,bet tā nu sanāca ka viņš man pirmais uzrakstīja.Atā jauku dzīvošanu."
-"Cūka.Es tev vēl atriebšos."
Es nespēju noticēt ka viņa to panāca.Lai gan man iepatikās Mārtiņš tas nenozīmēja ka man nepatīk Pauls.Patiesībā es būtu gatava būt kopā ar Paulu.Es esmu šausmīgi nikna.
-"Chaw mīļumiņ."-Pauls
-"Ko tev vajag?"-ar asarām acīs rakstīju.
-"Kas tad nu?"
-"es zinu ko tu man gribi teikt.Kā tu tā varēji?"
-"Izabella man teica ka tu mani izmanto tāpēc nodomāju ka tā būs labāk."
-"Pat ja tā būtu uzreiz jāmetas citām klāt?Viss man pietiek uz neredzēšanos."Es dusmīga pabeidzu un nobloķēju viņu.
Es nespēju noticēt un tā kā Izabella ir pie vainas es gribu iet prom no savas skolas.Viņa mani ir novedusi tik tālu.Es nozlaucīju asaras un devos pie mammas.
-"Mammucīt."
-"Jā meituc?"
-"Es gribēju tev pajutāt.Mēs mainam dzīves vietu tad varbūt mēs varētu sākt visu no gala?Jauna dzīves vieta,Jauna skola?"
-"Vai kaut kas ir noticis?"
-"Nē nav nekas noticis.Es tā izdomāju jo nav jau tā ka es mīlu savu klasi,tāpēc vai varu?"
-"Protams.Galvenais ka tu jūties labi."
Es aizgāju uz savu istabu.Es biju ļoti laimīga.
Nākamajā dienā mēs ar mammu aizgājām uz pilsētas otru skolu un pieteicāmies B klasē.
