Nākamajā rītā es pamodos ar sliktu garīgo,jo atcerējos par Mārtiņu.Es vēl ar vien nesaprotu kas ar viņu ir noticis.Es gāju ēst un pēc tam uz istabu.Kad apskatījos telefona bija ziņa no Mārtiņa.
-"Sveika šeit Mārtiņa vecāki.Ir noticis kas ļoti šausmīgs un mēs domājam ka tev tas jāzin.Mārtiņu aizveda uz slimnīcu,jo viņam kaut kas ar galvu nav kārtībā.Viņš mājās trakoja un uzvedās šausmīgi,tāpēc piezvanījām ātrajai palīdzībai.Viņš tur jau ir otro dienu,bet mūs ārsti aizsūtīja mājās.Mēs vēlējāmies lai Tu aizbrauc apskaties kā viņam ir.Vai varēsi?"
-"Ak dievs.Protams."
Es nespēju noticēt ka tik traki viņam ir.Es jau domāju ka kaut kas ar galvu viņam nav kārtībā pēc pēdējā strīda,bet nedomāju ka tik nopietni.Es ātri steidzos uz slimnīcu.Kad aizbraucu es ātri tiku pie viņa.kad iegāju pie viņa nepaspēju pat vārdu pateikt kad ārsti viņu aizveda uz operāciju.Viņš izskatījās šausmīgi.Mati izspūruši,acis tā kā viņš būtu mežonis un pats pie gultas piesiets.Es sēdēju un gaidīju kad beigsies operācija.Man bija vienalga cik ilgi.Pienāca jau vakars es biju gulējusi līdz ārsti mani pamodināja.
Es mājās aizbraucu raudādama.Kad biju mājās es nevarēju aizmigt līdz man atnāca ziņa no viņa vecākiem.
-"Sveika te atkal mēs.Esi mājās?"
-"Jā esmu!"-es raudot teicu
-"Un?"
-"VIŅŠ NEIZDZĪVOJA"-es skaļi raudot rakstīju.
Viņa vecāki man tā arī neko vairs neuzrakstīja.Šis bija drausmīgi.
PĒC 6 MĒNEŠIEM
Es tagad dzīvoju Zviedrijā un mēģinu vairs nedomāt par pagātni,bet protams es atceros par Mārtiņu.Es aizbraucu,jo viss man atgādināja Mārtiņu.Es nespēju to izturēt un tāpēc dzīvoju Zviedrijā.
Es ceru ka jums šī grāmata patika.
Gaidat nākamo!!!
