Es skatījos Mārtiņam sejā ar saraudātām acīm.
-"Nu laimīgs?laimīgs?"
-"Tu nesaproti..."
-"Ko es nesaprotu?"-es pārtraucu-"To ka tev ir cita?To es ļoti labu saprotu"
-"TĀ IR MANA MĀSICA NU!"
-"Es tev tik ļoti gribu ticēt,bet nevaru.Pasaki vismaz vienu lietu kuras dēļ es varētu noticēt tam ka viņa ir tava māsīca!"
-"Tu noteikti gaidi ka es pateikšu ka viņai tāds pats uzvārds,bet es ļoti labi saprotu ka tam tu nenoticētu.Tava draudzene Beāte.Viņa uz tevi ir ļoti dusmīga."
-"Kāds tur sakars Beātei?"
-"Mana māsīca ir viņas draudzene un Beāte pateica manai māsīcai lai viņa izšķir mūs.Viņa sākumā nepiekrita,bet tad Beāte esot teikusi ka tev ir kaut kāds Pauls un TU mani krap ar viņu un viņa negribeja lai tu mani sāpini.Es tam neticēju,bet kā tagad?Pastāsti man vai tā esi tu kas mani krāpj."
-"Piedod Mārtiņ ka es tev neticēju.Beāte ir maita.Es tev varu pastāstīt par Paulu.Beāte par mums neko nezin.Pauls ies mūsu klasē,bet es eju citā skolā un mēs ar viņu sarakstījāmies līdz es satiku toreiz tevi.Es jau teicu ka man ir draugs.Izabella man viņu nocopēja to tu jau zini un tālāk man ar viņu nekas nav bijis.Varbūt Beāte padomāja ka ir,jo liecību izdošanā viņš mani nobiedēja no mugurpuses un es viņam teicu lai viņš aizvāc savas rokas nost no manis un viss.Starp mums nekā nav."
-"Labi sauļuk.Šī diena bijusi grūta un es domāju ka mums vajag mazliet atpūsties vienam no otra."
-"Laba ideja,bet pirms mēs šķiramies es vēlējos tev pastāstīt vēl kaut ko lai būtu pilnīgi atklāta pret tevi.Toreiz kad nevarēju iet ar tevi ārā,jo pie manis brauca nākamie kaimiņi tur bija arī puisis.Es viņam patīku,bet es gribu lai tu zini ka man viņš nepatīk.Labi?"
-"Labi.Paldies ka pateici sauļuk:*"
-"Nu labi es tagad iešu atā:*"
-"Atā sauļuk:*"
Un tā mēs salabuši aizgājām katrs uz savām mājām.
Atnākot mājās uzreiz gāju gulēt,lai rīt varētu agri piecelties.
