Mēs bijām skolā.Beāte uz mani skatījās naidīgi.Viņa teica ka ļoti grib iepazīties ar mūsu klases jauno meiteni-Betiju.Es stāvēju viena pie savas klases un skatījos uz Beāti kad mani nobiedēja kāds no murguras.Tas bija Pauls kad es viņu pamanīju es teicu lai viņš novāc savas rokas no manis un viņš aizgāja pie Izabellas.Es stāvēju bēdīga maliņā un pie manis pēkšņi kāds pienāca.
-"Sveika.Kas noticis?"-Tā bija Betija.
-"Es sastrīdējos ar to meiteni"-es parādiju uz Beāti.
-"Man žēl.Es palikšu šeit ar tevi.Viņas man piedāvāja pēc jūsu klases liecību izdošanas iet uz veikalu,bet es laikam palikšu ar tevi:)"
-"Paldies.Tu esi ļoti jauka,bet es nākošgad vairs neiešu šajā skolā:("
-"Žēl,bet mēs taču paliksim draudzenes vaine?"
-"Protams"
-"Kā tevi sauc?Tu jau manu vārdu laikam zini."
-"Mani sauc Luīze un jā tavu vārdu es zinu."
Mēs samainījāmies ar telefona numuriem un visie profiliem sociālajos tīklos.Pēc tam mums bija jāiet uz liecību izdošanu.Pēc tam Beāte pienāca pie manis.
-"Ko tu dari?"
-"Kas tev noticis?Es neko neesmu izdarījusi."
-"Tu zini ka ES gribēju iepazīties ar Betiju!"
Es izdomāju paķircināt Beāti
-"Nesanāca!Viņa pienāca pie MANIS."
-"Ughh"
Beāte aizgāja Betijai pajautāt vai viņa nāks uz veici,bet Betija atbildēja ka paliks ar mani:)Beāte uz mani paskatījās vēl dusmīgāk nekā iepriekš un aizgāja.
Kad viss bija beidzies es devos mājās.Es biju piekususi,bet sēdēju telefonā.Annija un Jorens bija apsveikuši mani ar liecību izdošanu.Es prātoju kā viņi vispār zināja ka man bija liecības,bet ilgi neprātoju,jo nāca miegs.Kad atbraucām mājās es uzreiz gāju uz savu istabu,iekritu gultā un aizmigu.
Nākošajā rītā mamma paziņoja ka mēs aizbrauksim uz mūsu jaumo māju.Es biju laimīga,jo pēc tam es varēšu palik tur un iet ārā ar Mārtiņu.Mēs jau sarunājām.
