Bija pagājušas 2 nedēļas un man vēl bija jāgaida 3 nedēļas līdz Pauls ies mūsu klasē.
Toreiz kad kāds mani gaidīja pie durvīm tas nebija Pauls.Tas bija kaut kāds puisis kurš mani zin no draudzenes(es viņu pat nepazīstu).
Atgriežoties pie Paula.Mani visvairāk uztrauca vai Izabella sarakstās ar Paulu,tāpēc es izdomāju ka kaut kas ir jādara lietas labā.
-"Chaw"-es uzrakstīju Paulam
-"Chaw"-viņš atbildēja
-"Atceries tu man piedāvāji pabraukāties ar riteņiem?"-es bailīgi uzrakstīju.
-"Jā.Vai tu vēlies rīt jau braukāties?"-viņš laikam priecīgi atbildēja un jautāja.
-"Jā ar lielāko prieku!"-es priecīgi atbildēju.
-"Labi tad satiekamies rīt 14:00 pie skolas?"
-"Labi"-es ļooooti priecīgā omā atbildēju.
Tas bija darīts bija tikai jāizdomā kādā veidā pajautāt vai Izabella ar viņu sarakstās,jo pati Izabella jau nu noteikti neteiks.
Pienāca nākamais rīts-8:30.Es domāju ko vilkt mugurā.
-"kleitu? Nē labāk šoreiz nē.Džinsus ar kreklu? Nē ārā taču ir vasara.Domā domā domā. Izdomāju-šortus ar kroptopu.Super!"
kad beidzot biju izdomājusi ko vilkt es devos ēst. Gatava,paēdusi,visu izdarījusi es biju 10:00.Es ļoti gaidīju pulkstens 14:00 bet jāgaida vēl 4stundas.Ko man tagad darīt?.Es izdomāju piekārtot istabu.Pabeidzu.Atkal nebija ko darīt.Stundiņu paskatijos TV kad pēkšņi dzirdu-durvis slēdzas vaļā.
Es domāju-"Mammai taču vēl darbs nav beidzies un brālis ir Lietuvā."
-"Chaw Luī man tev ir priecīgas ziņas"-teica mamma
-"Oo chaw mammu.Kādas?"-es biju atvieglota ka tā bija tikai mamma.
-"Pirmkārt tu 1nedēļu nākam mēnes varēsi neiet uz skolu jo paliksi pie omes."-mamma laimīga noteica
-''KO?Nē man... man... man ar Beāti ir daudz plānu nākam mēnes un šo mēnes."-es meloju,jo negribēju palaist garām nedēļu kad Pauls nāks uz mūsu klasi.
-"Jūs nevarat pārlikt uz vēlēku laiku?''-mamma mazliet skumji apvaicājās.
-"Nē nevaram"-es jau bēdīgi atbildēju.
-"Žēl jo mēs PĀRVĀCAMIES."-Mamma priecīgi iesaucās.
-"Ko?"-es nespēju noticēt savām ausīm.
-"Tu nepriecājies?"-mamma apjautājās?
-"Es priecājos,bet kur?"-es ziņkārīgi jautāju.
-"nebūs ļoti tālu.Mazliet tālāk no pilsētas centra"-mamma priecīgi noteica.
