''Diena,kas Mainīja Visu!''

#3 "Draugi?"

*-Kā jūs abus sauc?
  Puisis, kurš izmaksāja man kafiju atbildēja : - Mani sauc Greisons un tas ir mans brālis Ītans.

Greisons;

Ītans;

-Un jūs esat dvīņi,cik es saprotu,ja?    Ar nepārliecību Beāte jautāja.
-Jā,mēs esam dvīņi.  Ītans pateica un iesmējās.Beā nosarka.
Es paskatījos uz viņiem abiem un sāku smieties.
-Tā kā mazi bērni!
-Bet tu jau arī tāda esi!   Beā un Ītans reizē pateica un sāka smieties.
Paskatījos uz Greisonu.Omgg, tās bedrītes!Es izkusu.
-Emma,tev viss ok?  Greisons jautāja,vicinot roku gar manaām acīm.
-Viņai tā reizēm notiek,kad ierauga hothot puišus.  - Beā pateica un iesmējās.Es paskatījos uz viņu ar tādu skatienu:"Tu tūlīt būsi līķis!"
Ītans novēršoties no temata vaicāja - Cik jums meičas ir gadu?
-Ītan,tā nav pieklājīgi,jautāt meitenēm pirmajā dienā,cik viņām gadu!  -Greisons teica.
-Nekas!Man pēc 2.nedēļām būs 18,bet Beātei jau ir 18.  - Beā tikai pamāja ar galvu,piekrītot visam ko teicu.
-oo,forši!Mums arī ir astoņpadsmit!  Ītans teica.
-Varbūt ejam uz jūru nopeldēties?  Greis jautāja.
-OK!!  - Pārējie visi atbildējām.
Kad tikām līdz jūrai,ar Beā iegājām "ģērbtuvēs" un uzvilkām nopirktos peldkostīmus,kurus par laimi bijām iemetušas somās,nevis maisos.
Gājām atpakaļ pie puišiem , un mums nākot viņi sāka švilpt.
Mēs pasmējāmies un piegājām pie viņiem.
-Nu,ejam jūrā?  Greis jautāja.
- Mēs laikam vēl neiesim.  Abas ar Beā atbildējām.
Tajā brīdī Greisons un Ītans saskatījās un sāka smaidīt.Es jau uzreiz sapratu , ka nebūs labi , tāpēc sāku skriet prom , bet Beāte gan stāvēja un nesaprata , kas notiek. Es jutu , ka Greis man skrien pakaļ ,tāpēc paātrināju tempu.
Es skrēju ātri,bet viņš vēl ātrāk,tāpēc jau pēc dažām sekundēm viņš mani saķēra līgaviņā un sāka skriet uz jūras pusi.
Pēkšņi viņš apstājās un teica  - Tev ir ļoti skaistas acis!
Es nosarku un paslēpusies aiz viņa pleca teicu - Paldies! 🙊
Tad pagriezusi atpakaļ galvu viņš pamanīja , ka es sarkstu uzdeva jautājumu - Princes,kāpēc tu sarksi?
-Nezinu.
-Es tev patīku?
-Phe,sagribējies!  - Pateicu un viņš tēloja , ka apvainojās.Tad es pateicu,lai viņš pieliec savu galvu man tuvāk.Viņš sāka domāt , ka sekos skūpsts un sāka virzīt savas lūpas man tuvāk,bet es pieliku tām priekšā roku,parādot , ka skūpstu vēl nevēlos.
Tagad viņš tiešām apvainojās , jo nolaida mani pie zemes un viens sāka iet uz jūras pusi.
-Greis!  saucu viņu atpakaļ.
-Nu?
-Atnāc lūdzu atpakaļ!Es to nebiju domājusi tā!
Viņš atnāca atpakaļ , apsēdās pie zemes , paņēma mani klēpī un pagrieza manu ķermeni pret viņējo.
-Kā tad tu to viņi domājusi,
princes?
-Par patikšanu,- tā pateicu , jo mēs esam pazīstami tikai pāris stundas , tāpēc tā pārliecināti nezinu.Un skūpstu atraidīju , jo tas ir nedaudz par ātru. 😊  -Atbildēju un pasmaidīju.
-Tātad pēc vairākām iziešanām laukā , es tev patikšu?  - Viņš jautāja iesmejoties .
Viltīgi Atbildēju  - Nu nezinu,nezinu.
-Princes, varu vismaz tevi apskaut?
  Viņš cerībā uz mani skatījās ar puppy eyes.
-Jā , kas tāds man pietrūkst.  - Teicu un pasmaidīju.
Viņš  apvija savas muskuļotās rokas man apkārt un es ar savām mazajām,trauslajām rociņām apķēru viņa muguru.Ko tādu nebiju izjutusi jau ilgu laiku.Es ar viņu jutos drošībā.Viņš ir perfekts! 💕
-Paldies , ka apskāvi mani!Man kas tāds tiešām pietrūka.
Viņš padmaidīja , apskāva vēlreiz un nobučoja mani uz vaiga.
-Buču uz vaiga vismaz drīkst?   Viņš jautāja pasmaidot.
-Drīkst,drīkst.  Teicu un pasmaidīju.
-Ejam peldēt ?
-Ok.  - Teicu un grasījos jau celties , kad Greisons mani atkal paņēma līgaviņā un skriešus nesa mani uz ūdens pusi.
-Greison,nevajag !  Blāvu.
Viņš pasmaidīja , bet neko nepateicis turpināja skriet ūdens virzienā.
Es ar rokām apķēros apkārt viņa viduklim un cieši turējis klāt.
Greisons tikai pasmējās.
Viņš ieskrēja diezgan dziļi.
-Esi gatava?
-k.......   Nepaspēju pat pabeigt vārdu , kad jau es tiku iemesta ūdenī.
Iznirusi no ūdens teicu  : G...Greison Dolan , es tevi nogalināšu!
Dusmīga skrēju uz viņa pusi , kamēr viņš jau bija krastā , pagriezies ar muguru pret mani.Es skrēju un tad uzlecu viņam uz muguras , un mēģināju viņu nogāzt , bet tas bija neiespējami , jo viņš ir stiprāks par mani.Tad pēkšņi , kāds no aizmugures mūs pagrūda ,mēs nokritām zemē un es uzkritu virsū Greisonam.
Es gribēju celties augšā , jo domāju , ka viņam ir grūti , bet viņš mani pierāva sev tuvāk un nelaida prom.
-Greis,atlaid ,es esmu smaga.
-Nelaidīšu.
-Nu lūdzu.
Viņš mani pagrieza sev uz krūtīm.
-Es tevi nekad nelaidīšu vaļā.  Viņš čukstus teica un apskāva mani.
-Bet Greison..
-Nekādu "bet".
Tad es viņu cieši apskāvu.