''Diena,kas Mainīja Visu!''

#11."Prom!"

Tālāk piebraucām arī pie Beātes.
Kad viņa bija visu paņēmusi,
iebraucām tuvākajā pārtikas veikalā,sapirkties visu vakaram.
**
-Nē,es stumšu ratiņus!- Beāte iekliedzās,velkot pārtikas ratus uz savu pusi.
-Sacerējusies!- Greisons parāva asāk un dabūja ratiņus sev.
-Nu , bet Greison!- Viņa lūdzās,kas man lika iesmieties.
-Nebūss-Greisons teica.
-Aijh...mhh..argghhh...-

Sāku smieties par abiem.Abi veltīja man nosodošus skatienus.
-Kas ir?- Jautāju,itkā nekas nebūtu noticis.

-Aikdievs!- Beāte iesaucās,paskatoties sev pa labi,ieraugot Ītanu skūpstoties ar kādu skuķeni.
-Es... *iešņukstas*... Es ... Arghh...!- Viņa iešņukstas un skrien.

Skrien prom.

-Greis,tu skrien pie Ītana un sadod viņam un es skriešu pie Beātes!Satiekamies pie manas mašīnas!Brauksim visu sapirkt kur citur!-Teicu un nesagaidījusi atbildi skrēju pakaļ draudzenei.

*Beātes skata punkts*

Ieraudzīju Ītanu un ... Sirds salūza.
No rīta viņš vēl skūpstīja mani un tagad ... tagad jau iet ar citu.Es nebiju domājusi , ka viņš ir tāds... tāds nelietis.

Neko nedomājot skrēju.Skrēju prom no draugiem,no tās skuķenes un nelieša.
Skrēju ko kājas nes , līdz kāda roka mani parāva.

Protams,mana mīļā Emma.

-Beā,kur tu skrien?Ko tu darīsi?-Emma manāmi noraizējusies jautāja.
-Prom.- Sniedzot vienkāršāko atbildi kas ir iespējama,izrāvu savu roku no satvēriena, un skrēju.
**

*Vēl joprojām Beātes skata punkts.*

Sēdēju kafejnīcā "Starbuck" un dzēru savu karameļu kafiju,kad pēkšņi pie mana galdiņa kāds apsēdās.
'Pacēlu acis' un kā jūs domājat,kas tur
bija?
Mmm..
Nu,izdomājāt?
Nu labi...laikam nē!
Vai tomēr..?
Viss .. Pietiks!

-Mīlulīt,tev ar viņu ir jāizrunājas!Tik un tā jums būs jāsatiekas,jo viņš atstāja pie tevis savas mantas,kuras bija paņēmis pie tevis līdzi.- Un uzminiet kas to teica?Protams,ka mana mīļā Emma.

-E..es to...n..nevar..ru!-Teicu sņukstot.
-Bet tev ir jāvar!-Viņa teica,stipri apskaujot mani.Tas mani nedaudz uzmindrināja,bet tas nemainīja faktu,
ka to pretekli ar putnu ligzdu uz galvas,
un velosipēda sēdekļa veida,vaigu kauliem,ienīstu un negribu redzēt.

-Bet es viņu negribu redzēt!Man uz viņu ir uzspļaut kā uz tādu sūdu!-Es paskatījos Emmas acīs un pēc viņas skatiena varēja sajust,ka nekas patīkams nav gaidāms.
-Bet tev tas būs jādara!-Tālāk neko neteiktdama,viņa piecēlās un vienkārši aizgāja,pirms es paspēju pateikt kaut "Bet...".

Pēc apmēram 20 sekundēm , jutu , ka tiešām nebūs labi,jo jutu , ka kāds tuvojas manam galdiņam.
Nepagāja ilgs laiks,līdz ieraudzīju viņu.
Asaras sāka līt pāri vaigiem.
Es vairs vienkārši nevarēju.
-Mazā,ļauj man paskaidrot!-Ītans ar skumju pilnu skatienu teica.
-Tev ir divas minūtes!-

*Ītana skata punkts*

Viņa tiešām bija pārpratusi.Tā bija mana bijusī.Viņa gāja man garām un pēkšņi .. Viņa mani noskūpstīja.
Skaidri zinu,cik traka pēc manis viņa vēl joprojām ir , kaut vai izšķīrāmies pirms vairāk kā gada.Mēģināju viņu atgrūst,bet nepaspēju to tik ātri izdarīt , kad jau Beāte bija sen pamanījusi un aizskrējusi.Tā trakā smaidot aizskrēja , un tad biju es,-stāvēju , īsti neko nesaprotot.
Kad galvā visu biju sakārtojis pa plauktiņiem , sāku visu stāstīt Beātei .
Kad biju izskaidrojis , redzēju , ka viņai pār vaigiem noripo asara , un tālāk ko dzirdēju bija "Piedod,bet šaubos vai starp mums vēl kas būs.E..es tev .. .. N..neticu." 

Tā viņa teica.

-Bet..kāpēc?-Nu jau pats biju uz robežas..
-Man ir vajadzīgs laiks.. Piedod.." - Viņa pateica,piecēlās un gāja.

Es paspēju saķert viņas roku.Viņa paskatījās uz mani,tad uz manu roku , tad atkal uz mani.Tad viņa izrāva savu roku no satvēriena un aizgāja.
Vienu brīdi viņa apstājās,paskatījās uz mani un sacīja ; - Neaizmirsti atbraukt pakaļ savām mantām.Vari tās savākt..rīt.- Viņa pateica un tad gan aizgāja.

Aizgāja prom no manis... Pavisam .. ..

Es sabruku.Tur pat , pie galdiņa.

-Ko es izdarīju..- Nočukstēju un jutu kā pār manu vaigu nolīst asara.

**
Tātad,gribēju pateikt paldies , ka lasat šo murdziņu,paldies,ka pieprasat nākamo daļu.
Kā jau pamanījāt,jauna daļa nebija apmēram nedēļu.Tas tikai tāpēc,ka uznāca neliels slinkumiņš,bet ceru,ka tādas pauzītes šeit vairs nebūs. :)
Vēl gribēju paziņot,ka šogad varbūt būs gaidāms jauns stāsts,bet par vēl domāšu,vai tik ātri publicēt,jo ar diviem stāstiem varbūt pat netikšu galā.Rakstat komentāros,kā jūs domājat! ;D
Kā arī,ja ir kādi jautājumi,droši rakstat komentāros,kā arī būtu priecīga ja uzspiestu 'zvaigznīti' .
Paldies un tiksimies nākošajā nodaļā!  ;)