Mani sauc Emma Vilhemsa.
Man ir 17 gadi un pēc divām nedēļām paliks mani skaistie astoņpadsmit.
Es nāku no diezgan turīgas ģimenes, kuras sastāvā ir divi bērni, vecāki un divi suņi.
Man ir vecākais brālis Džeims.Viņam ir 21 gads.
Man ir lab...
Pabeidzot runāt par iesākto tēmu , ar Beāti izdomājām aiziet iepirkties , jo man pēc nedēļas ir dzimšanas diena. Beāte uzvilka;
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Kad Beā bija gatava , viņa iedeva Ītanam buču,jo citādi prom nebūtu tikušas , un varējām doties. Iesēdāmies manā mašīnā un devāmies ceļā.Sēžot mašīnā pārunājām , ko darīsim manā dzimšanas dienā,kā visu pušķosim,ko taisīsim ēst un tādā garā.
Negribēju rīkot neko "wow" , tāpēc izdomāju,ka pirms īstās ballītes nedaudz pasvinēsim ar maniem vecākiem,manu brāli un viņa draudzeni,Greisonu,Ītanu un Beāti.Protams,varbūt vēl kāds ieradīsies mani apsveikt manos astoņpadsmit,bet pārsvarā lielākā daļa no klasesbiedriem un radiem mani apsveic pazvanot,uzrakstot sms,vai facebookā ierakstot manā timeline. ;D Uz īsto ballīti,kuras viesu sastāvā būs Greisons,Beāte un Ītans , of course , aicināšu tikai šos foršiņos,jo man citu īsti tuvu draugu nav.
Piebraucot pie tirzniecības centra , kurā parasti iepērkamies , izkāpām no mašīnas , aizslēdzu to un sajūsminātas devāmies uz ieejas pusi.
Pēc kāda pailga laiciņa , kad bijām atradušas to,ko gribējām , izdomājām , ka šodienai pietiks , jo veikalus "ķemmējam" jau nepilnas piecas stundas!
Tikušas līdz tirzniecības centra izejai , apmierinātas soļojām uz mašīnu , kad pēkšņi aizrunājusies ar Beā , atkal kādā ieskrēju.Kā jau es!
-Uh,pied... Aaaa! - Nepabeigusi savu tekstu , nolūkojos uz savu balto topiņu,kas bija apliets ar kafiju,kas par brīnumu nebija karsta,sāku pamazāmi ieslīgt 'mazā' panikā.
-Pie..edod!Pag,Emm,tā tu?- -Greison?-Teicu pasmaidīdama platā smaidā un neveikli apskaujot puisi,cik nu tas ir iespējams,atceroties to,ka manas rokas ir pilnas ar iepirkumu maisiņiem.
-Ko tu šeit dari?- Jautāju puisim,ar smaidu sejā,tiklīdz viņš mani atlaida no apskāviena.
-Nu teiksim tā,-skapī aptrūkās apģērbs , kā tādam sievišķim!-Viņš teica iesmejoties. -Varbūt mēs varam nolikt mūsu maisiņus un aiziet tev palīdzēt?Ko teiksi Beā?-Jautāju , reizē paskatoties uz draudzeni.Viņa piekrītoši pamāja galvu.
-Greis?-Paskatījos arī uz viņu ar jautājošu skatienu. -Es piekrītu!- -Okey!Mēs ar Beāti aiznesīsim maisiņus līdz mašīnai,tad būsim atpakaļ.-Teicu sākot iet uz mašīnas pusi.
-Dodiet es palīdzēšu!-Viņš teica , izņemot no manām un Beātes rokām maisiņu kaudzes. -Paldies!- Reizē iesaucāmies. Pēc tam gājām atpakaļ uz tirzniecības centru.
