''Diena,kas Mainīja Visu!''

#10."Ļoti smieklīgi,Greison!"

Sapirkušies,devāmies uz manu mašīnu.
-Tu atnāci ar kājām?-Jautāju puisim.
-Jā.-
-Tad sēdies iekšā,es tevi aizvedīšu.
-Nu nē.Aiziešu ar kājām.-Viņš pretojās.
-Ja sieviete saka,ka jānāk,tad labāk tā arī dari!-Teicu nedaudz iesmejoties.

-Labi,labi,sieviete!- Viņš sāka smieties , un iesēdās Mašīnas aizmugurē,kaut gan skaidri varēja redzēt,ka viņš gribēja sēsties priekšā,bet to jau paspēja izdarīt Beāte.

Es iesēdos vadītāja sēdvietā,saregulēju visu , ko vajadzēja un tad jau varējām sākt ceļu.
Ceļu pavadījām runājot.
-Ew,man ienāca prātā ģeniāla ideja!-
Beāte paziņoja.
-Kas tad atkal par tavām gudrībām?-
Jautāju iesmejoties.
-Varbūt šovakar uzrīkojam kino vakaru?Skatīsimies filmas,spēlēsim pudelīti utt.Ko domājat?-Beā piedāvāja.
-I'm in!- Teicu .
-Okey!Piekritu!-Greisons noteica.

Atlikušo ceļa daļu pavadījām klusējot.
-Bet pie kā mēs to visu rīkosim?-
-Var mūsu mājā!Tur esam mēs vieni paši!-Greisons teica.
-Okey!Tātad,tagad piebrauksim pie manis,es paņemšu mantas un tad brauksim pie Beātes.-Teicu.

Piebraucot pie savas mājas , ieaicināju viņus iekšā un pati aizskrēju uz savu istabu salikt mantas. Kad viss bija salikts,gāju lejā , kur abi virtuvē runāja ar manu mammu.

-Sveika,meitiņ!Kāpēc tu nebiji mani iepazīstinājusi ar Greisonu?- Mamma man teica,reizē apskaujot mani.
-Nu redzi,nebija sanācis!- Atbildēju.
-Jūs kaut kur brauksiet?-Mamma jautāja.
-Jā.Mēs paliksim pie Greisona un viņa brāļa.-Atbildēju.

-Nu labi.Ceru,ka kādreiz iepazīstināsi mani arī ar Greisona brāli!-Mamma teica,nedaudz pasmaidot.
-Gan jau.Labi,atā,mamm!-
Izgājām no mājas un devāmies uz mašīnas pusi.

-Tava mamma nu gan ir jauka sieviete!- Greisons teica,pasmaidot.
-Jā,ir gan.- Teicu iekāpjot mašīnā.
Tad sākās cīņa starp Beāti un Greisonu, Par to,kurš sēdēs priekšā.
Beigās,kā jau spēcīgākais uzvarēja Greisons.

-Tas nu gan bija nejauki pret meiteni,Greis!-Teicu iesmejoties.
-Nekas,pārdzīvos!-Viņš teica,iesmejoties.
-Ha,ha,ha,ļoti smieklīgi,Greison!Es tev atriebšos!- Beāte ar nicinošu skatienu uzlūkoja Greisu un pateica.
-To mēs vēl redzēsim!-Greisons atkārtoja Beātes darbības.
Man nekas cits neatlika,kā sēdēt malā un smieties par viņiem abiem.
-Jūs esat dīvaini!-Teicu abiem,
smejoties pilnā balsī.
Abi uz mani paskatījās un novērsās.