''Diena,kas Mainīja Visu!''

#13.

    *Beātes skata punkts.*

Sēdēju un joprojām malkoju savu
kafiju,kad pēkšņi kāds piezvanīja pie durvīm. Huh.

Piecēlos no krēsla un lēnām virzījos uz durvju pusi.Piegājusi pie durvīm trīs reizes ieelpoju un izelpoju,un saķerot durvju rokturi nospiedu to uz leju.

Atverot durvis manā priekšā pavērās neīpaši patīkams skats.Manā priekšā stāvēja Ītans,kas vispār neizskatījās pēc sevis.Zem viņa acīm bija nedaudz pamanāmi zili loki,acis bija sārtas, un seja bija palikusi nedaudz bālāka nekā bija bijusi.

-E..es atnācu pakaļ m..mantām..- Viņš sacīja.Viņš bija manāmi uztraucies un sanervozējies,tāpēc arī raustīja valodu.
-Mm..nāc iekšā.-Atbildēju un centos izturēties tik vēsi,cik vien iespējams,
kaut gan realitātē gribēju apķerties ap viņu un nekad vairs nelaist vaļā,

bet..nē!Tā nevar!

Ieaicināju viņu iekšā un uzreiz pa taisno gājām uz manu istabu,jo gribēju lai tas viss ātrāk paiet.Lai man nebūtu vēl ilgāk jācieš.
Kad bijām tikuši līdz manai istabai, apsēdos uz savas gultas un skatījos zemē.

puisis nesaprazdams ko darīt,stāvēja pie durvīm un skatījās man virsū.

-Droši vari iet pakaļ savām mantām.Tu taču zini,kur kas stāv.-Ātri paskatoties uz puisi,sacīju.Viņš piekrītoši pamāja un gāja vannasistabas virzienā,cik sapratu pēc zobubirstes un visām pārējām higēnas kopšanas lietām,kuras bija atstājis tāpēc,ka aizmirsa.

**

-Klau..-Puisis iesāka,apsēžoties man blakus,-vai mēs tiešām nevaram sākt visu no sākuma?Vai tiešām tu man netcēsi un pat nepiedosi?-

-Saproti,man ir vajadzīgs laiks.Laiks,lai visu sagremotu un sāktu domāt.E..es tiešām nezinu,vai man vispār ir jēga tev ticēt..-Atbildēju,pati īsti nesaprazdama ko tikko pateicu.

Muļķīt,tu taču viņu mīli!

Sekoja apmēram 5.minūšu garš klusuma brīdis..

-Bet..varbūt tu man piekritīsi sniegt pēdējo skūpstu mūsu attiecībās?-Puisis ar cerību pilnu skatienu lūkojās manās acīs.

Es kā jau vienmēr nedaudz patēloju,ka domāju,kaut gan iekšēji sen jau zināju īsto atbildi.

Puisis laikam aiz apnikuma pret manu ilgo domāšanu,pienāca cik tuvu vien iespējams un ieskatīdamies manās acīs,bez atļaujas mani pats sāka skūpstīt.

Mani pārņēma neliels šoks pirmās piecas sekundes,bet pēc tam atbildēju skūpstiem.

Gaisotne starp mums sāka kļūt arvien karstāka un karstāka,mēs izģērbām viens otru,un tad tas notika.... ... Mēs pārgulējām.

**