''Diena,kas Mainīja Visu!''

#14.

*Nākamajā dienā..

Emmas skata punkts.

Pacēlusi galvu no sava ne tik mīkstā spilvena,konstatēju,ka esmu nogulējusi savu modinātāju un pamatīgi aizgulējusies.

Ideāli!

Stiepu savu roku pēc telefona lai paskatītos,cik ir pulkstenis,bet tad pēkšņi.. BUMS un es izkritu no gultas!Tas padarīja situāciju vēl ideālāku,skatoties uz to,ka no rītiem pirms neesmu iegājusi dušā,bieži mani piemeklē krampji.

Centos ļoti,ļoti uzmanīgi celties stāvus,bet kas būtu es,bez savām neveiklībām,tāpēc ceļoties pēkšņi atkal es nokritu,bet šoreiz sasitu galvu pret skapīša malu.

-Auč!-Nokaucos pa  visu māju,kas lika manam brālim atskriet uz manu istabu,un ieraugot mani šajā neveiklajā pozā,jautājoši skatīties uz mani.

-Ko bolies?Palīdzi taču!Citādi varēsi man rīkot randiņu ar Greisonu slimnīcā!-Dusmīga uzsaucu.

Brālis nedaudz salēcies,pieskrēja man tuvāk un uzreiz iecēla mani atpakaļ gultā.

Pateikusi "paldies'',apskāvu brāli un piecēlos sēdus,nu jau ar mazāk grūtībām.

Pastiepu roku pēc telefona,lai paskatītos cik ir pulkstenis.

Ak nē!Ir jau 16:00,bet Greisons man būs pakaļ jau 19:00.

Uzlecu kājās un automātiski devos uz vannas istabu,neveikli iemetot telefonu gultā.

Iegāju dušā,nomazgājos un pie reizes izmazgāju arī matus.

Kad izkāpu no dušas,devos uzvilkt treniņbikses un t-kreklu.

Nu ko,sākam!

**

-Pēc gandrīz trīs stundām.

Izskatījos šādi-

Biju apmierināta ar savu izskatu,tāpēc gandrīz bez nekāda stresa, sēdēju un gaidīju Greisonu.

Pulkstenis bija 18;55,kad sadzirdēju durvju zvanu.Ar visām augstpapēžu kurpēm skrēju uz durvju pusi.

Atverot durvis ieraudzīju cilvēku,kuru gaidīju un gribēju satikt.

-Hey,princes!- Viņš teica pasmaidot un atkal atklājot viņa skaistās vaigu bedrītes.

-Hey,heey!-Atbildēju ar smaidu un sniedzos pēc apskāviena.

-Princes,varbūt ielaidīsi mani iekšā?-Puisis neapskaujot mani teica.

-Labi,labi.-Noburkšķēju zem deguna ,un pagāju nedaudz nostāk no durvīm,lai puisis tiktu iekšā.

Puisis apstājies pie manis jautāja:"Kas noticis?"

-Tu mani neapskāvi!-Teicu,paskatoties uz puisi ar žēlīgām acīm.

Puisis neko neteikdams,satvēra manu roku un veda uz virtuvi.

Tas notika tik strauji,ka es knapi paspēju aizvērt mājas durvis.

Ieiedami virtuvē,mēs piegājām pie letes,viņš mani pacēla un nosēdinājis mani uz letes,nostājās man starp kājām un apskāva mani.

-Tā ir labāk,princes?-Greis jautāja,paskatoties manās acīs.

-Šādi ir perfekti!Varētu tā palikt visu vakaru!-Teicu vēleiz apskaujot puisi.

-Varētu,bet mums diemžēl ir ieplānots kino!-Greisons teica.

-Ak es muļķe!Mēs taču nepaspēsim!-Teicu.

-Neuztraucies,paspēsim!Starpcitu,tas tev,princes!-Puisis teica,pasniedzot man sarkanu rožu pušķi un plīša lācīti.

-Ak vai,tu esi tik jauks!Paldies,Greis!-Teicu,noliekot sev blakus uz letes,iedodot puisim mazu buču uz vaidziņa un apskaujot viņu.

-Tevis dēļ visu,princes,bet tagad gan taisamies un braucam!-Viņš teica,un pat nepaspēdama noreaģēt,tiku nocelta pie zemes.

Ieliku puķes vāzē un varējām doties.

Ejot līdz durvīm sajutu,kā puisis saķer manu plaukstu un savus pirkstus ievij manējos,bet tad automātiski sekoja atraušanās,kā arī atvainošanās no puiša puses.

-Piedod,e..es ne..jāā..netīšām!-Puisis stostījās reizē nedaudz pakasot pakausi.

-Greison,viss kārtībā,man patika.Nav vajadzība stostīties.-Teicu,saķerot puiša plaukstu un atkārtojot to,ko puisis bija darījis pirms mazāk kā minūtes.

Puisis paskatījās uz mani ar nepārliecinošu skatienu,bet es tikai pamāju,ka viss ir kārtībā.

Sadevušies rokās izsoļojām no mājas,pie reizes to aizslēdzot,jo cik biju sapratusi,šovakar esmu mājās viena pati,jo brālis paliek pie draudzenes,bet vecāki ir aizbraukuši atvaļinājuma ceļojumā ar saviem labākajiem draugiem,kas ilgs divus mēnešus.

Iesēdāmies Greisona mašīnā un devāmies uz kinoteātri.

Kad bijām klāt,iegājām iekšā,izvēlējāmies filmu,kuru Greisons bija izvēlējies,paņēmām popkornu un padzerties,un devāmies uz zāli.

**

-Filma bija tik laba!-Teicu,kad izgājām no kinoteātra un jau tuvojāmies mašīnai.

-Jā!Es nebiju domājis,ka ienaidnieki kādreiz spētu būt kopā!-Greisons teica,aplūkojis mani un saķēris manu roku.Es tikai pasmaidīju un turpināju iet.

Iekāpuši mašīnā,sarunājām,ka dosimies pie manis,jo es jau biju nedaudz nogurusi.

-Starpcitu,princes,es tev jau teicu,ka tu šodien dievīgi izskaties?-Puisis uzmetis ātru skatienu man,teica.

-Vispār nē.Es jau domāju,ka nebūsi ievērojis,bet paldies!-Teicu pasmaidot.

-Kā es varētu neievērot tādu skaistumu?-Viņš teica pasmaidot un vienu roku uzliekot uz manas kājas.

-Nu vienu es zinu,tik skaista es neesmu.-Teicu,noņemot puiša roku no manas kājas un savijot savus pirkstus kopā ar viņa.

Puisis jau gribēja kaut ko teikt,bet es ātri noreaģējot pieliku savu pirkstu pie puiša lūpām,izdvešot vieglu "kušš".

Pēc tam pasmaidīju un teicu - Labāk ieslēdz radio!-

-Vairs nav jēgas,jo esam jau pie tavas mājas.-Puisis teica pasmaidot

**