"Turpat kur vilks bija stāvējis gulēji tu... Man likās ,ka tu biji mirusi. Es piegāju klāt un ieraudzīju tevi guļam asins peļķē. Es tevi pacēlu un aiznesu līdz šejienei. Apārstēju tevi cik vien varu. Tā kā mana māsa ir topošā ārste un meža vidū nav ne elektrības ne telefons es ar velosipēdu braucu uz pilsētu un lūdzu viņai lai viņa apskata tavu roku. Viņa atbrauca un saārstēja to un uzlika ģipsi. Vēl viņa mēģināja man iestāstīt ,ka tevi vajadzētu ievietot slimnīcā un saņemt profesionālu palīdzību ,jo tu jau biji gulējusi šeit 2 dienas ,bet es viņai atteicu ,jo man šķita ,ka būtu pareizāk necelt lieku trauksmi. Varēsi pati iet slimnīcā ,ja vēlēsies." Artūrs teica un gaidīdams kad es kaut ko teikšu cerīgi skatījās uz mani.
Es viņa skatienu uztvēru
" 2 dienas?!" Es uztraukti skatījos. Tad man pieleca cik ļoti dumji es izskatos uztraugdamās par 2 dienām. "Paldies!" Es teicu un pasmaidīju. Jutos labāk jo sapratu kā man paveicies ,ka mani kāds atrada citādi gan jau ,ka es būtu turpat mežā noasiņojusi. "Kur mēs atrodamies?" Es viņam jautāju. "Mēs atrodamies Grimdes mežos. Pats īsti nezinu kurā bet zinu ,ka šis mežs ir ļoti liels." Viņš nopietni teica un viņam bija "tu esi pārāk laba lai kaut kur ietu" skatiens....
VOUS LISEZ
Meitene Kas Skrien Ar Vilkiem.
AventureMeitenes sarežģītā dzīve un viņas bēdās līdzjūtīgā draudzība ar vilkiem, zirgiem... un citiem stāsta varoņiem ! ;)
