es nonācu wattpad'ā 4 gadus atpakaļ, tāpēc ka vēlējos lasīt vairāk stāstu, kas manam vecumam, tad bija aktuāli.Grāmatu, kas tad pievilktu nebija tik daudz, es esmu no tiem dinozauriem, kas bija lasījis un rakstījis stāstus instagram'ā , mana dvēsele kāroja stāstus par bad boys n good girls un mafia boss bought me, nevis grāmatas, kas tik tiešām būtu ievērības cienīgas. es biju uz tāds dzīves fāzes, kad mani interesēja tāda tipa grāmatas, kas noteikti nebūtu tas, ko vajadzētu lasīt 14 gadīgai meitenei, sākot ar to, ka šajās grāmatās ir daudz sižeta caurumu, neloģisku rīcību no personāžiem un visi saldie meli par mīlestību, kurus var iebāzt grāmatas 300 lapaspusēs un visbiežāk pilnīgi nereālu situāciju un personāžu attēlošana, kas maldina bērnus un viņiem šķiet, ka ir cool būt tādām vai tādam, kad grāmatā ir parādīti pilnīgi steriotipiski cilvēki ar mentālām problēmām. nē, nepārprotiet mani, tas viss var būt grāmatās, bet tikai, ja tam ir mērķis, tikai ja autors cenšas ar šīm lietām lasītājam nodot šī stāsta morāli/ galveno domu. protams, ir vajadzīgas grāmatas, kuras lasot jūs atpūšaties un ir pietiekami piemēru, lai nelasītu tādas grāmatas, kuras lasīju es.
pēc tam , kad mani kritēriji pret stāstiem auga un es vairs nebiju spējīga atrast stāstus, kas man patika, es atradu wattpad un atkal iegrimu stāstos par bad boys n good girls, pēc tam arī pati sāku rakstīt stāstus, kas bija līdzīgi tiem, kurus es biju lasījusi iepriekš. manos stāstos viss bija pēc kanona; steriotipiski personāži, sižets ar paredzamām beigām, lērums kļūdu un ''stāsta karkas'' 'pilnīgi identisks citiem stāstiem. pēc pusgada šie stāsti man bija apnikuši ar savu vienveidību un es sāku meklēt hidden treasure jeb stāstus, kuri bija atšķirīgi un oriģināli, tomēr tādu bija tik mazs, ka es drīz vien sāku meklēt kaut ko citu, kas remdētu manas slāpes pēc jauniem stāstiem, jaunām pasaulēm un emocijām. tieši tad es sāku pamanīt uz plauktiem grāmatas ar dīvainiem, abstraktiem vākiem, nosaukumiem un anotācijām vai grāmatas minimālistiskiem vākiem, kur nebija ne anotācijas, ne nosaukuma. Iespējams, tad man bija grūti uztvert šo grāmatu jēgu/nozīmi, bet es noteikti izbaudīju viņas un sajūtas, kuras viņas man deva.
atceroties sevi bērnībā ,ir smieklīgi saprast cik daudz ir mainījies, kā no bērna, kas nespēj izlasīt vienu grāmatu, kurā ir 200 lapaspuses esmu pārvērtusies par cilvēku, kas var izlasīt 2-3 grāmatas nedēļā.atskatoties uz to laika, kad biju tik entuziastiska par grāmatām ir dīvaini, jo pati jau ilgu laiku neesmu spējīga piespiest sevi lasīt.man patīk grāmatas, man patīk viņas lasīt, bet pašlaik es neesmu spējīga paņemt viņu rokās un vienkārši sākt lasīt, jo esmu spējīga atrast tūkstotis un vienu lietu, kas būtu svarīgāka par to. tomēr esmu zinu, ka nekad nepametīšu lasīšanu, es vienmēr gribēšu lasīt un izzināt, ko jaunu, ir taču tik daudz grāmatu, kuras es vēl joprojām neesmu izlasījusi. šis stāvoklis mani nogalina no iekšpuses, bet šis stāvoklis ir vairāk atkarīgs no manas mentālās veselības nevis no kaut kā cita.
tagadnē man vēl joprojām ir mīla pret grāmatām un milzīgs saraksts ar grāmatām, kuras es vēlos izlasīt un es negrasos beigt lasīt, jo grāmatas ir milzīga vērtība, kuru, diemžēl, daudz nespēj novērtēt.
es vēlos jums ieteikt pāris grāmatas, kuras spēs iekrist jums sirsniņā un nebūs grūti lasāmas: gredzenu pavēlnieks, vārnu sešinieka, visas grāmatas, anna no "Zaļajiem jumtiem", ragaņa cikls, visas grāmatas un 1984
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
