sarunas pie kafijas

short book reviews !2

 Dž. R. R. Tolkīns ''Gredzenu pavēlnieks'' grāmatu sērija 

man bija grūti iesākt šo grāmatu un grūti pabeigt to. es nevarēju iesākt, lai gan biju ļoti sajūsmināta par to. grāmatā bija ļoti daudz informācijas par šīs grāmatas fantastisko pasauli, kas nebija nekā saistīta ar pašu stāstu, daudz vārdu, kuriem tagad nebija nozīmes, lai cik ļoti es būtu sajūsmināta un noskaņota šo grāmatu izlasīt, šīs lietas mani atgrūda un man bija grūti iesākt šo grāmatu un turpināt to lasīt. vēlos vēl pieminēt, ka šajā grāmatā ir daudz, kas aprakstīts, tā iet lēnu un nesteidzīgi ļaujot pilnībā izsekot gredzenu brālības un pašu hobitu ceļojumam. 

tomēr tas bija labs ceļojums ar labi izstrādātu pasauli, lieliskiem personāžiem un lielisku rakstību. šī grāmata ir uzskatāma par klasiku un par to nav daudz ko teikt tieši man.

es biju iepriekš vairākas reizes skatījusies filmas un tāpēc man bija jau iztēle, kāda būs grāmata, tāpēc ir grūti pateiktu kaut ko, jo es jau iepriekš biju noskaņota, ka izlasīšu garu, lēnu velkošos, brīnišķīgu fantastiku ar milzīgu un labi izstrādātu pasauli. es vēljoprojām esmu pilnīgi pārliecināta, ka man vajadzēja kļūt par hobitu nevis dzīvot kā cilvēks. 

''Pasaules ratu nereti griež sīkas rociņas, jo tās dara, kas darāms, kamēr varenie raugās uz pavisam citu pusi....''

Džeina Ostina ''Lepnums un aizspriedumi"

šī grāmata man prasīja ļoti maz laika un pacietības, lasīšana bija viegla un es noteiktu rekomendēju to tiem, kas grib pamēģināt lasīt klasisko/ veco literatūru , bet nezin ar ko sākt.

kad sāku lasīt, es domāju par lielisku mīlas stāstu, kas risināt neskatoties uz neko, bet es dabūju to, bet daudz mazākā apmērā. abi galvenie personāži, priekš manis, bija diezgan neinteresanti un patstāvīgā spiešana uz to, ka Elizabete ir tik gudra un vispār pati gudrākā sieviete pasaulē, kaitināja, jo tas netika īpaši pierādīts viņas vārdos vai darbos.  

visā visumā man patika, neskatoties uz tiem mīnusiem ar ko es tur satikos, ja es salīdzinātu Džeinu Eiru un lepnums un aizspriedumi, tad es dodu priekšroku Džeinai Eira, jo tās personāži ir daudz patīkamāki un mīlas stāsts ir daudz patiesāks un ticamāks, galvenās varones domas ir ļoti labi aprakstītas un tu saproti un jūti viņai līdzi daudz vairāk nekā Elizabetei. 

arī Dārsija personāžs, bija ļoti pavirši uzrakstīts, tas pāru mēnešu laikā, gandrīz pilnībā pamainīja savu raksturu un lai gan es domāju, ka cilvēki mainās, tas nekad nenotiek tik ātri. lai gan iemesls šīm pārmaiņām ir visai labi izvēlēts, jo kad tu es ar kādu attiecības visas tavas mentālās problēmas un bērnības traumas parādās ļoti skaidri un tas tik tiešām pierāda, ka Dārsijs ir ļoti gudrs cilvēks, jo viņš analizēja savas problēmas un pirmkārt tās pamanīja un neuzskatīja, ka Elizabetes vārdi ir pilnīgi zemē metami. 

''Mēs esam pārāk atkarīgi no tā, kā ierasts tērēt naudu, un manas kārtas ļaužu vidū tikai retais var atļauties precēties, nedomājot par līdzekļiem.''

Haruki Murakami ''Norvēģu koks''

patiesībā šī laikam būs viena no manām mīļākajām grāmatām, kādu es jebkad būtu lasījusi. tā tik brīnišķīgi apraksta dzīvi un to vientulība, kas lika manai sirdij gavilēt. es varētu pārlasīt dažus gabalus no šīs grāmatas atkal un atkal. paši brīnumainākie mirkļi bija tie, kad galvenais personāž atradās viens, pastaigājas ar Naeko, ēda kopā ar Midori, pavadīja vakaru kopā ar Hatsumi, sēdēja kopā ar Reiki. visi šie momenti tik spilgti iespiedās manā atmiņā, kas padarīju šo grāmatu par vienu no manām mīļākajām grāmatām, man noteikti patīk grāmatas, kurās principā nekas nenotiek un šī bija viena no tām. grāmata ir pilna ar dažādām ''lieldienu olām'', kuras vajag uzminēt, lai pilnībā saprastu par ko iet runa. pats spilgtākais ir saruna par aku pašā grāmatas sākumā, kas simbolizē daudzus personāžus šajā grāmatā. un dažas es tā arī neesmu atšifrējusi, tā pat kā beigas, kas vēl joprojām priekš manis ir jautājums, kurš nav atbildēts

tomēr ir arī daži mīnusi, kas neļāva iedod šai grāmatai pilnvērtīgo 10 no 10. kad tu lasi šo grāmatu tu ļoti izteikti to, ka viņu ir rakstījis vīrietis, visu sieviešu apraksti un kā galvenais varonis skatās uz tām, viņa skaties uz mīlestību, tas liedz man pilnībā izbaudīt grāmatu, jo mani uzskati par mīlestību un citām lietām ir pilnīgi atšķirīgi.

"Nevis tāpēc, lai izlabotu savas deformācijas, bet tāpēc, lai pierastu pie tām: viena no mūsu problēmām esot nespēja atzīt un pieņemt mūsu deformācijas."