šī bloga pirmsākumi ir meklējami veselus 4 gadus atpakaļ,šis skaitlis mani biedē, redzot cik daudz laika ir aizritējis tu sāc aizdomāties, ko visu šo laiku darīji. un pats baismīgākais ir tas, ka tu nevari atcerēties neko, tu neizdarīju neko šo 1461 dienu laikā. tas ir ievērojams skaitlis, redzot šo skaitli es saprotu cik bezvērtīga bija mana dzīve šajā laikā, es neizdarīju neko, mana dzīve aizritēja prom no manis. dzīve ir nebeidzama plūsma, nebeidzamas sacīkstes par labāko vietu uz Olimpa, bet es šajā visā esmu atpalikušais un pamestais. es redzu kā daudzi mani vienaudži dara, rosās, meklē sevi, ir patstāvīgā kustībā, jo viņi vēlas, ko labāku, viņi cīnās par savu vietu šai pasaulē, kamēr es pat necenšos un ļauju sevi nest pa dzīves plūsmu, it kā nevis es vadītu savu dzīvi. tomēr pats biedējošākais ir fakts, ka es nezinu, ko es gribu un mani biedē, kas es izdarīšu nepareizo izvēli, kļūšu par bezpajumtnieku un nomiršu aukstumā un vientulībā. pašlaik es sev izveidoju komfortablu ilūziju, ilūziju, ka viss būs kārtība, lai gan es zinu, ka es beigās palikšu viena un nekam nevajadzīga, salauzta un pamesta. tik viena doma par šo liek man sarauties bailēs un skumjās, pats briesmīgākais, ka šis moments noteikti notiks un es neko nespēju izmainīt.
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
tomēr šeit, šajā mazajā saspiestajā pasaulē, ko es izkārtoju sev apkārt ir arī pozitīvas lietas. esmu pateicīga par cilvēkiem ar kuriem es kontaktējos, iespējams, es vēl nevaru būt pilnībā atklāta un brīva jūsu klātbūtnē, bet es jūs tik un tā mīlu un cienu.
ir tikai 2 lietas, kas spēj novērst manu uzmanību no neizbēgamās nākotnes; mani draugi un māksla;kinematogrāfija, mūzika, mākslas darbi un viss pārējais brīnišķīgais uz šīs pasaules. kad nebūs nekā izņemot manas spiedzošās domas, es vienmēr varēšu atgriezties pie mākslas. māksla ir kas brīnišķīgs, kas spēs glābt jebkuru pazudušu dvēseli šajā pasaulē. viss mainās, iet un pazūd, bet lietas kā māksla ir tas, kas paliks ar tevi visu-laiku. var vienīgi pateikt, ka cieniet, to kas ir svarīgs priekš jums, it īpaši, ja tas nav kaut kas mūžīgs.cieniet to, ko ir vērts cienīt un tas atgriezīsies pie jums. es apsolu...
es vēlos atsākt rakstīt wattpad'ā ,es domāju tam būs vajadzīgs liels gribas spēks, jo visu auditoriju, kas man bija esmu pazaudējusi un es ceru, ka spēšu uzkrāt jaunu. būtu jauki, ja kāds šo izlasīja līdz galam, dotu ziņu par to( komentārs vai zvaigznītes ielikšana).
es izdzēsīšu visas vecās bloga daļas, kas vairs nerezonējas ar mani, es atbrīvošos no liekās kravas, lai blogā būtu tikai tas, kas man patīk un kas ir svarīgs priekš manis. es atdzimšu kā fēniks no pelniem, tikai nezinu cik ilgi tas turpināsies, iespējams, es tik tiešām pilnība ''ieniršu šajā pasaulē ''
pēdējais, ko es vēlos sacīt ir tas, ka es šo blogu veidoju priekš sevis, tāpēc šeit nebūs nekā objektīva, tikai manas domas, jūtas un rekomendācijas
