8. DAĻA. SKOLA

77 15 1
                                    

Ir pagājušas divas nedēļas kopš ierados pilsētā, un precīzi trīspadsmit dienas neveiksmīgu darba meklējumu. Tomēr es neprotu padoties. Tas šķiet tik... Neierasti. Tik nepareizi un neiespējami.

Šodien es iešu uz interviju kādā skolā. Uzdevums būs sakopt telpas, pēc stundu beigām. Neesmu radusi pie šāda veida misijām...

Es sēžu telpā un uz mani veras kāda sieviete. Esmu septiņpadsmit gadus veca. Tas nozīmē, ka vēl neskaitos pilngadīga. Skolā esmu mācījusies tikai astoņus gadus, tāpēc nevaru uzrādīt nekādus dokumentus. Man nav nekādas darba pieredzes un uz jautājumiem par agrāko dzīvi es meloju. Vissarežģītākais ir mani personas dati. Grūtības sagādā pat sava īstā vārdā nosukšana.

-Labi, Medija... Mums šobrīd tiešām trūkst darbaspēku, tāpēc es tevi pieņemšu darbā, bet valde ir nolēmusi, ka nepilngadīgie bez vidējās izglītības nevar strādāt. Tā kā, tu šobrīd skolu neapmeklē, tu sāksi mācības mūsu skolas vienpadsmitajā klasē, un ja spēsi mācībās noturēt labu rezultātu, varēsi turpināt strādāt.-Pēc ilgām pārdomām skolas direktore bilst. Man nav ko zaudēt. Un es domāju, ka mani nemeklēs skolā. Tā būs droša paslēptuve, līdz brīdim, kad būšu gatava. Es piekrītu. Tas taču nevar būt grūti...

***


Es sēžu un veros uz priekšu. Esmu saspringusi un nekustos. Tas ir sliktāk kā es domāju. Man apkārt skraida bērni. Zinu, ka esam viena vecuma, bet es nespēju smieties par to, kā kāds, no puišiem atraugājas. Tas ir pretīgi. Meitenes ir ciešamākas. Protams, viņas nepārtraukti sarunājas, un uzņem fotogrāfijas ar sevi, bet izskatās vājas un nevarīgas. Ik pa brīdim man tiek uzmests šaubīgs skatiens.

Uzdevumi ir elementāri. Aprēķināt, izlabot, un atbildēt uz dažiem vienkāršiem jautājumiem. Tas man nesagādā nekādas problēmas. Bet man ir jāsarunājas ar pārējiem. Ar tiem muļķīgajiem, nevarīgajiem radījumiem. Es pasaku tikai tieši tik daudz, lai skolotāja būtu apmierināta. Nevienu lieku vārdu...

Diena paiet ātri. Tad nākošā un vēl nākošā. Algu saņemu reizi nedēļā, un ar to man pietiek izdzīvošanai. Iet nedēļas un mēneši. Samaksāju par turpmāko laiku viesnīcā un laiks turpina iet. Nopērku pievilkšanās stieni, boksa maisu un mērķi, ko piekarinu pie sienas. Es nedrīkstu kļūt vājāka. Es iznīcināšu visus tos, kas iznīcināja mani.


Slepenais ierocis- ES!Wo Geschichten leben. Entdecke jetzt