Pirms 2 gadiem, 7 dienām.
-Tev bija jānogalina visi.
-Es zinu, bet...
-Tu neizpildīji pavēli.
-Viņi padevās. Es... Nezināju, ko lai dara.
-Tev nav atļauts nezināt.
-Es kļūdijos.
-Klusē! Par kļūdām ir jāmaksā. Un šoreiz maksāsi gan tu, gan gūstekņi, gan mēs. Kamēr tu nodarbojies, ar viņu sagūstīšanu, un nenogalināji tos, aizbēga SLM@Ru. Mafijas boss, kas reiz bija iefiltrējies pie mums. Bet, kā izrādās, mums ir gūstekņi, un tu parūpēsies, lai tie atklātu SLM@Ru atrašanās vietu.
-Ko Jūs ar to domājat.
-Izspiedīsi informāciju ar visām iepējamajām metodēm.
-Jeb spīdzināšu?
-Tieši tā.
-...NĒ.- Šī bija pirmā reize pims kādam atteicu, kopš biju kļuvusi par kareivi.
-Kā tu uzdrošinies?
-Es nevienu nespīdzināšu.
-Sīkā krople! Pakļaujies!
-Es nevienu nespīdzināšu-noskaldiju.
Sajutu sitienu pa galvu.
Atvēru acis. Es biju tumšā, aukstā telpā. Man priekšā stāvēja tas pats cilvēks, kas pirms brīža.
-Pienācis laiks izvēlēties XY83Q1! Tu, vai gūstekņi.-Līdz ar to atskanēja zobena skaņa, un sudrabotais asmenis caurdūra manu plaukstu, ar kuru es instinktīvi atvairīju uzbrukumu. No manis izlauzās kliedziens, ko es tūlīt apslāpēju.
-Tie ir blakus telpā. Un tev ir trīsdesmit minūtes. Vai arī cietīsi tu un Aģents4, kā līdzdalībnieks.
Es apķēru roku un piecēlos kājās. Uz manu pusi tika pamesta marle un nazis. Durvis aizvērās un es paliku viena, puskrēslā. Es ātri apsaitēju roku, un ieroci paņēmu otrā.
Lēni devos uz otru durvju pusi. Atverot tās, redzēju, ka šaurajā kamerā sasieti sēž tie paši vīri, ko sagūstīju iepriekšējā dienā.
Saņēmu visus spēkus un skaļā balsī noskaldīju.
-Kur ir SLM@Ru?-Klusums.
-Kur ir jūsu boss?-Vīrieši turpināja klusēt un izmisīgi vērties manī.
....?العمل في رئيسك هو أين-
('ayn hu rayiysuk fi aleamal)
-Где ваш босс?...(Gde vash boss)
-哪里是你的老板?...(Nǎlǐ shì nǐ de lǎobǎn)
Pajautāju to pašau Arābu, Krievu un Ķīniešu valodā, bet atbildes nebija. Un esmu gandrīz pārliecināta, ka viņi tā pat, kā es runā angliski.
Savilku pirkstus ap nazi vēl ciešāk un devos pie bezpalīdzīgajiem vīriem. Un man nebija citas izvēles. Tā bija viņu vaina. Vismaz es sev tā apgalvoju... Pārsvarā manas acis bija ciet. Es nedrīkstēju izrādīt vājumu, ar asarām acīs, šaustot pati sevi. Es nedrīkstēju...
Esmu atpakaļ savā istabā. Cenšos atmazgāt rokas no asinīm, bet šķiet, ka šoreiz to nespēju. Atdevu visu uzzināto informāciju valdībai, un paspēju notīties tieši pirms ārsta ierašanās, lai iztīrītu brūci. Pēc nodarītā esmu to pelnījusi. Un Dievs man to nepiedos.
Sēžu savā gultā un drebinos. Galva pulsē. Zinu, ka drīz miršu, bet negribu, lai tas notiek šādi. Roka ir iekaisusi. Šķiet, būs tomēr jāļauj ārstam sev palīdzēt...
Es tevi redzu. Es zinu, ka tu tur esi. Velns mīt Dievā. Tāpēc tas nolād' mani. Un es nolādu pasauli. Tam ir jābeidzas. Tas beigsies. Līdz ar manu uzvaru pār sevi...
__________
Skaidrojumi:
哪里-Ķīniešu (vienkāršotās) valodas rakstu simboli.
Sveiki, visi! Šī tāda interesantāka daļa... Šeit pāris dienu laikā esmu izlikusi daļiņu sevis un pamēģinājusi uzrakstīt kautko nedaudz atšķirīgu... Ceru, ka tev patika lasīt, un līdz nākamajai daļai, atā! :)
ŞİMDİ OKUDUĞUN
Slepenais ierocis- ES!
FantastikPēc ģimenes un draugu zaudējuma, četrpadsmit gadus vecā Medija nonāk valdībā, un tiek apmācīta par spēcīgāko aģentu valstī, bet pēc pieciem gadiem meitene saprot, ka nelaimes gadījums, kurā viņa zaudēja ģimeni ir tikai daļa no valdības plāna. Un nu...
