Slepenais ierocis- ES!

9. DAĻA. UZBRUKUMS

-Izlasi sauc par reprezentatīvu, ja ģenerālkopa dabiski sadalās apakškopās un izlasē tiek ietverti elementi no katras apakškopas atbilstoši tās...-Dzirdu matemātikas skolotājas balsi. Kārtējā bezjēdzīgā tēma, starp visām pārējām muļķībām.

Dzīve jau ilgi nav bijusi tik viegla un bezrūpīga. Pēdējā laikā es vairs nenogalinu. Nelieku nevienam ciest. Šķiet, esmu atkal drošībā.

-...cēlonis ir nepareiza izlases izveides metodika. No tām var izvairīties, ievērojot...-Stunda turpinās. "Ievērojot izlases izveidošanas prasības." Domās pabeidzu skolotājas teikto, bet neizrādu, cik ļoti mani šī stunda garlaiko.

-Ievērojot...-Pēkšņi skolotājas balss apraujas, uz viņas krūtīm parādās sarkans pleķis. Asinis. Paiet mazāk, kā pussekunde, līdz es esmu apgāzusi savu galdu un novietojusi to, kā vairogu pret logu. Vēl pēc pussekundes logs sašķīst un sākās apšaude. Dzirdu kliedzinus un redzu sev apkārt vairākus asiņainus līķus. Pāris, atjautīgākie skolēni ņem piemēru no manis un slēpjas aiz galdiem.

Pēc vēl trīspadsmit sekundēm telpā parādās vairāki bruņoti, melnā tērpti cilvēki. Es viņus pazīstu. Reiz es biju viena no viņiem.

-XY93Q1! Tev ir pavēlēts atgriezties. Atteikums nozīmē nāvi.- Šobrīd nožēloju, ka pārstāju nēsāt līdzi ieročus. Telpā ir četrdesmit seši kareivji. Man ir jajadzīga pusotra sekunde, lai apdomātu savas izredzes.

-Piekrītu. Mans atteikums beigsies ar jūsu nāvi.- Iesaucos, pielecot kājās, tādējādi atsedzot sevi kareivjiem. Uz mani tiek notēmēts, bet es esmu ātrāka un jau pēc mirkļa pārlaužu tuvāk stāvošā vīrieša kaklu. Dzirdu kādu iespiedzamies un redzu izbrīnītas un pārbijušās klasesbiedru sejas.

Man nav laika minstināties un saķerdama mirušā pistoli, nošauju vēl vairākus. Nākamajā lēcienā jau esmu pārlauzusi sprandu vienam, un pēc mirkļa nodūrusi vēl četrus ar zīmuli, kas mētājās zemē. Apkārt lido lodes, bet neviena man netrāpa. Pēc mirkļa četrdesmit pieci ir miruši un es izrauju ieroci no rokām atlikušajam. Viņš mēģina bēgt, bet pēc sekundes  jau ir zemē.

-Pasaki viņiem, ka es neatgriezīšos.-Uzsaucu un atlaižu viņu. Nekad nevienu neesmu atstājusi dzīvu. Šķiet, es atkal mainos, bet nezinu, uz labo, vai slikto pusi. Vīrietis pieliec kājās un uzmetis man šaubīgu skatienu, aizskrien. Es pagriežos un izeju no klases. Izdzīvojušie skolēni uz manu pusi met bailīgus skatienus, bet es tam nepievēšu uzmanību. Šobrīd man problēmu pietiek. Ir jānoskaidro, kā mani atrada... Es vairs nedrīkstu pieļaut ko šādu...