Un mūsu lūpas saskārās.
Tas bija tiešām negaidīti.
Šajā darbā es strādāju nepilnas 2 nedēļas,taču šis.
Viņš to iesāka. Un protams. Es atkal nepretojos. Viņš bija kā magnēts. Vienmēr es nevaru atteikties,lai arī cik ļoti ienīstu savu priekšnieku.
- Mums ir jāpazūd,pie velna! - viņš kā tikko atbrīvojoties,noteica.
Es tikai lēnām pamāju ar galvu,un gāju pakaļ savai somiņai.
- Nav vērts, še,ņem. - viņš mani paraujot aizmugurē nosacīja,un atdeva manu somiņu.
- Paldies. -
- Protams. -
Viņš mani saķēra aiz rokas,un kopā mēs devāmies uz izeju.
Gar lūpām es paspēju izstumt - Kas tas bija..? -
- Nekas.. - viņš bez emocijām atbildēja.
- Man tomēr sāp. - es atkal atkārtoju.
- Atvaino.. Nebiju domājis. -
Viņš palūkojās uz manīm,viegli pasmaidīja un iesēdināja savā mašīnā.
Kaut kas nav labi. Tad viņš pret mani izsturējās drausmīgi,bet pašlaik viņš man smaida.
- Vai tu vispār zini kur es dzīvoju?- Es lūkojoties uz priekšējā stikla viņam pajautāju.
- Šonakt tu paliec pie manis. -
Woo.. Pagaidi mirklīti. Mana galva tūlīt pārsprāgs.
- Man ir jāierodas mājās.. Un jāpārģērbjas.. -es attraucu.
- Lūdzu,paliec pie manis..- viņš skatījās uz stūri,un klusi izstūma..
Man vienīgajai šķiet ka tomēr tas ir nedaudz dīvaini?
- Labi.. Braucam.. - viņš iedarbināja mašīnas motoru,un mēs braucām..
Kaut kur..
ES PAT NEZINU VAI VIŅŠ VISPĀR DZĪVO ŠAJĀ PILSĒTĀ
- Tad.. Kas tas bija? - es lēnām pagriežot skatienu pret viņu ievaicājos.
- Es nezinu.. Es.. Es... - viņš mēģināja ko pateikt..
- Ja ir grūti nesaki,es sapratīšu.. -
- Neko tu nesapratīsi. Nekad. - viņš jau rupjāk iebilda.
- Sarunāts. - es atkal atbildēju.
Mēs braucām kādas 20 minūtes,līdz iegriezāmies meža taciņā.
Viņš.. Viņš dzīvo mežā????
Tomēr es klusēju. Viņš mani neaizvilks kaut kur. Vaine?
Taču tad...
Es ieraudzīju BRIESMĪGI skaistu māju,kas bija itkā apkārt MILZĪGAM kokam.
TAS IR DEBEŠĶĪGI.
Labi ka neatteicos.
- Nu, klāt esam.- viņš piebremzējot ar mašīnu sacīja.
- Skaista. - es klusām ierunājos.
Tikmēr viņš jau izskāpa,un gāja vērt vaļā man durvis.
Ohoo..
- Iesim? -
Nesapratu.
Priekšnieks mani aizveda uz savu burvīgo namu?
Izsturās laipni?
Nu koo... Labākais var sākties..
ATVAINOJOS PAR ĪSU DAĻU
MĪLU <3
YOU ARE READING
Ar tevi (Jeon Jungkook FF)
FanfictionY/n pirmā tikšanās ar jauno priekšnieku nebija diezgan jauka, taču tālākie dienu notikumi ir pilnīgākā katastrofa. Viņa cieš, taču viņš tikai smīn.
