Ar tevi (Jeon Jungkook FF)

CHAPTER 14

- Klausos? -
- Esi mājās?-
- Kas zvana? - jautāju cilvēkam klausulē.

Wait.

- Esi mājās? -

Jungkooks?

- Jā es esmu.. Un..? -

Pie durvīm atskan klauvējiens.

Ehm,WTF?
Tas nav viņš,vaine?
Kautvai maza daļa no manis cerēja kaut tas būtu viņš..

Es protams aizgāju atvērt.
Brīnišķīga izvēle
Kaut tā nebūtu sarkasmā.

- Sveika. -
Viņš iebrāzās pa durvīm un iesēdās dīvānā.
- Neesi neko mainījusi dizainā? - viņš iekārtojās ērtāk.

Es paliku stāvam
Šokā
Vai viņam nav mācītas uzvedības normas?
Nē nu labi,atnākšu pie viņa ciemos un sākšu cept pelmeņus.
Tu tā,spontāni un pilnīgi normāli.

- Es atvainojos,ko tu šeit dari? -
Pievērsos šim cilvēkam kurš pašlaik sēdēja MANĀ dīvānā.

- Ienācu ciemos. Nevar? -

Viņš paņēma pulti un ieslēdza televizoru.
Viņš tak neskatās televizoru..

Are u kidding me?

Es aizsoļoju pie viņa,un paņemot pulti  izslēdzu tv ārā.

- Kādēļ tu šeit ieradies pašā vakarā,bez iemesla? -
Pareizāk izsteicu jautājumu.

Viņš neatbildēja.
Tas bija vienkārši kapa klusums no viņa puses.

- Tad,vai varētu tevi palūgt iziet ārā no šī dzīvokļa? - dusmīgi 'palūdzu'.

Atkal valdīja klusums.

- TU TAGAD MANI IGNORĒSI? -

nu viss čalīt

Whoa

Viņa sejā izsplatās smīns.
Tas baisi skaistais smīns..

Bet es vēlējos viņam iebāzt sejā to,ko viņš man ir nodarījis.

- Kā tu vispār vari skatīties man acīs? Tu saproti kā no Tevis es esmu cietusi, un tagad tēlo ka nekas nav noticis? -

Viņa acis pacēlās uz augšu,un ieskatījās manā sejā.
Un viņa smīns izzuda kā nebijis..

- Tu ieradies pie manis dzēris,un protams,tēloji ka nekas nav noticis. Un tas brīdis kad tu lūdzi man palikt pie sevis pa nakti ir vispār izgaisis es tā noprotu. -

Simtdaļa no tā ko vēlos viņam pateikt ir beidzot izsteikta.

Viņš norija savas siekalas skaļi un riebīgi.

- Tu mani noskūpstīji. Tas bija skūpsts. Un pēctam kad es nokritu bezsamaņā uz zemes,tev bija vienalga,kautvai biji tepat priekšā. -

Es biju ellīgi dusmīga.
Bet tas ko vēlos viņam patiešām pateikt,turās manī iekšā.

Viņš lēnām piecēlās no dīvāna.
Jungkooks apstājās man priekšā un smagi elpoja pretī manai sejai.
Viņa smagā elpa atgādināja manu pirmo darbadienu..
Drīzāk vakaru..
Pie koka.

Bet es neapstājos.

- Tu zini ka Tavas darbības ir neizprotamas? Un es to neciešu! -

Tas bija pēdējais teikums.
Beidzot es esmu pateikusi savas domas.
Beidzot es jutos varenāka par viņu.
Varenāka par viņa izgājieniem.

- Y/N .. -

Mans vārds izskanēja no viņa mutes.
Es pēkšņi sajutos atkal aizskarāma..
Itkā pieskaroties man ar pirkstu,es uzreiz salūzīšu smalkos ,mazos gabaliņos..

Taču viņš aizgriezās pret mani ar muguru,soļoja tik uz priekšu,un izvilka roku cauri saviem melnajiem,burvīgajiem matiem.

Es tiešām nesaprotu kas ar mani notiek
Man viņš riebjas. Riebjas.
Tas nebija fakts.
To es vēlējos iestāstīt sev.

- Tu saproti ka es nevaru to ciest.. -

Ko tieši?

- Nevaru ciest to,ka tu vienmēr padari mani savādāku.. tu mani padari..labāku.. -

- Kā tu domā labāku..? - es jautāju nākot viņam tuvāk.

Un tajā momentā viņš pagriezās.
Jungkook apvija savas rokas ap manu vidukli,un pievilka mani pie sienas.

Es nejutu bailes.
Es jutu mieru.

Viņš lūkojās manās acīs,un viņa rokas paslīdēja zem mana krekla.
Viņš noskūpstīja manu klaklu,un lēnām virzījās uz pleciem.
Taču momentā kad viņš atrāvās, es spēju pateikt 4 vārdus:

- Es no Tevis nebaidos. -

Viņš atrāva savas rokas,un pagāja tālāk.

- Tur jau tā lieta. - viņš atbildēja.
Un Jungkooks žigli izgāja laukā pa durvīm.

Un es nespēju noticēt kas šovakar ir noticis..

_____________________________________
Ceru ka patiikaaa 🌙
Njaaam.
Paldies par uzmaniibu..? :D
( BTS 13 JUUNIJAA PALIKA 5 GADI OMFG)
bye 😄😂☀