Ar tevi (Jeon Jungkook FF)

CHAPTER 13

Es apmulsu.
Neviens no mums nerunāja.

- Kā noprotu,es iziešu.. - Jungkooks noteica.
- Es arī eju.. - es piebildu..
Lai arī šis nebija labs moments kad iet prom,es tomēr gāju.
- Bet Y/N ... - Jin ierunājās.
Es ignorēju to,un izgāju aiz  Jungkooka.
Es nevēlējos ar Jin palikt telpā divatā..
Tieši pēc tā,ko tikko izdarījām.
Es lēnām gāju,saliekot rokas kabatā,un skatoties uz zemes.
Jungkooks turpināja iet pa tumšo gaiteni, un es arī.

Līdz viss aptumšojās...

Un es kritu.

•••••••••••••••••••••••••••••••••••

Es tūlīt viņam iesperšu
Manas acis atvērās,un es ieraudzīju kādu vīrieti ap 40, kurš mani kratīja kliedzam - Celies -
Jā,es viņam reāli iesperšu
- kas? -
Tas bija vienīgais ko spēju izdvest pēctam,kad piecēlos no zilā paklāja sēdus.
Es pārlaidu rokas pāri sejai,un pārliecinājos ka esmu dzīva.

Apkārt man stāvēja apmēram 15 cilvēki,un visi bija šokā.
Protams, es arī.

- Mums jau likās ka vajadzēs uz slimnīcu. - vīrietis teica.
- Nē,nē,viss labi. -

- Jūs bijāt bezsamaņā desmit minūtes!-
Vecis sacīja
Desmit minūtes? Ko?
Es apskatījos apkārt,un ieraudzīju pazīstamu seju.

Jin.

Es atceros ka gāju aiz Jungkooka..bet šeit es viņu nemanu.. vai viņam ir vienalga?

- Paldies ka vismaz pārbaudījāt vai esmu dzīva. - pateicos vīrietim.
- Jā,jā. Vai jūs nevēlaties apciemot ārstu? -
- Nē ,būs labi. Dzīvot jau dzīvošu. -
Iespējams,ja nenobeigšos no šīs publikas.

Es piecēlos kājās,un devos uz savu istabiņu,iepriekš ar smaidu pavadot cilvēkus.
Kas notika?
Patiesībā,man nebija ne jausmas.
Es atceros kā kritu..
Un sāpes...

Iegāju istabiņā un nedomājot atvēru vaļā skapi. Es sāku kravāt mantas,jo šeit es ilgāk palikt nedomāju.

Momentā kad vēru koferi ciet,
Pie durvīm atskanēja klauvējiens.

- Jā? - no istabas atbildēju.

Tas bija Jin.
Šodien redzu viņu pārāk daudz.

- Kā jūties? - viņš jautāja.
- Normāli. -
- Y/N.. Par to kas notika starp mums.. -

- Jin. Es nejūtos labi,saproti? Un par to man nebūs spēka runāt. Taču zinu vienu. - , es atrāvos no kofera,un ieskatījos viņa acīs, - tas vairāk neatkārtosies.

Paķerot koferi, es devos ārā no istabas.
- Nāc laukā,man ir jāizslēdz durvis. -

Es redzēju viņa sejā sāpes..

- Tici man,es nevēlos lai šādi viss beigtos,Bet tas nav pareizi. Mēs nevaram tā turpināt,jo izlikties ka nekas nebija noticis,nav labi. - pie istabas durvīm noteicu.

- Lai arī kas,es braucu Tev līdzi. -

- Brauc. -

Mēs sēdējām uz mazā soliņa pie ēkas durvīm,un gaidījām taksi.
- Pateiksi Jungkookam ka braucam ? - jautāju Jinam.
- Jā,Sure. - viņš atbildēja

Tas bija tik dīvaini atkal ar viņu runāt,un saprasties.

Kad viņš runāja ar Jungkooku,es sadzirdēju viņa saldo balsi..
Kuru nebiju dzirdējusi 2 gadus.
Viņš bija atkal manā tuvumā,
Un es sajutu mieru.

- Viņš atbildēja labi un nometa. -
- Ou,okey. -
Dīvaini

Drīzumā jau pie pieturas piebrauca dzeltenā mašīna.
- Labdien. -
Mēs abi noteicām un iesēdāmies mašīnā.

Un tā sāka braukt

Ceļā,mēs praktiski nerunājām.
Mēs pat nebijām pieraduši pie viena otra klātbūtnes..

Un es nekad nevaru pārstāt domāt par to,ka pirms trīm dienām,es vēl skūpstiju Jungkooku.
Tas bija pretstats visam..
Visam Jin..
Jin ir maigs,viņš nevēlas mani sāpināt,
Taču Jungkookam ir vienalga.
Viņš uzbāzās man,un es pat paliku pie viņa pārnakšņot,
Viņš pie manis ielavījās piedzēries,
Un nemaz nerunāsim par gadījumu pie koka un turpmākajās dienās...
Tas ir neticami.
••••••••••••••••••••••••

- Lūdzu,jūsu nauda. - Atvērusi acis,izdzirdēju Jin maksājam.
Noteikt biju iemigusi..

- Es varēju samaksāt. -
- Nē nē,viss labi. - Jin atbildēja.

- Lai jums jauka diena - noteicu šoferim kāpjot laukā no mašīnas.

Mēs soļojām uz priekšu,bet nezinājām kur.
- Uz kurieni Tu? - es jautāju.
- Noteikt ka uz mājām.. -

- Atvaino ka jautāju,bet vai tu arī strādā ofisā pie Jungkooka? Es Tevi nekad tur neesmu redzējusi. - Jautāju.
- Vispār,strādāju tajā pašā firmā,bet nejau tajā pašajā ēkā.-
- Lieliski.. -

- Labi,es iegriežos šeit. Jauku atlikušo dienu. - Es atvadījos.
- Y/N.. man bija prieks Tevi satikt,atkal.. -
- Man arī. -
Un es aizgāju.

Tā bija visdīvainākā atvadīšanās.

Esot pie mājas mani vajāja tikai viena doma

ēdiens

Jā. Ēdiens.
••••••••••••••••••••••••••••
Es sēdēju savā nelielajā gultā,un skatījos netflix.
Ar kādām apmēram 16 sviestmaizēm,un bļodu ceptu kartupeļu, + 2 litrīgo "kolas" pudeli.

Tā pavadam atlikušo vakaru.

Nopietni,tieši tagad
Es salecos no gultas,un noslaukot asaras kuras parādījās skatoties filmu,paķēru zvanošo telefonu.

- Klausos? -

______________________________________
Jāā,pēc ilga laika daļa ir pienākusi.
Nu tāda neinteresanta,
Bet nākamajās es apolu - ieviesīšu kaut ko labāku. (Cerams)
😂💜

______________________________________