Piecēlos salīdzinoši agri, ņemot vērā to, cik vakardiena bija gara diena. Pirmais ko izdarīju, bija atvēru savu telefonu, un uzreiz acīs iekrita paziņojums, kas bija īsziņa no Gabrielas.
-Čau. Rebeka ir vienkārši pārdzērusi jēgu, un nolēmu nesmirdināt tavu dzīvokli. Aizvedīšu viņu atpakaļ uz Massačusetu un būšu atpakaļ vakarpusē. / 3:35am
Nolēmu ieiet karstā dušā un sagatavoties dienai. Uzklāju vieglu makeup, saņēmu matus astē un uzvilku vienkāršus, melnus legingus un pelēku adidas hūdiju. Tā kā šodien nedomāju nekur iet cilvēkos, atskaitot target, saģērbos cik vienkārši vien varēju.
Paņēmu pirmo kasti, kura pagadījās pa ceļam. Uzliku to uz viesistabas gaišā ādas dīvāna, un atvēru to, lai saprastu, kas tur ir iekšā. Šī bija viena no manām drēbju kastēm, tāpēc izlēmu, ka tas būs tas, ar ko sākšu. Lēnām aizstiepu visas 6 drēbju kastes uz savu guļamistabu, uzliku tās uz gultas un sāku likt drēbes savā lielajā skapī, kas aizņēma veselu sienu. Pie pretējās sienas atradās mana gulta, kurā guļot es redzēju sevi, jo pa visu skapi bija izklāts milzīgs spogulis. Vienīgās divas citas mēbeles manā guļamistabā bija divi naktsskapīši katrā gultas pusē.
Kad bija pakarinātas un salocītas drēbes, ieliku skapī visus savus apavus, un tādā garā iekārtoju visas savas mantas, līdz izdzirdēju zvanu pie durvīm. Paskatījos pulktenī, un bija jau 17:30.. tiešām tik ātri paskrējis laiks, pat pusdienas neesmu paēdusi.
Ielaidu Gabrielu iekšā, un viņa lēnām izstaigāja visu manu dzīvokli un pārbaudīja, kā esmu iekārtojusies. - "Ļoti skaisti esi visu sakārtojusi, bet ko tu darīsi pārējās divās istabās?" - draudzne jautāja norādot uz tukšo istabu durvīm. Es pat īsti nezināju, kam man vajag tik daudz istabas. Piedāvājums bija tik izdevīgs, ka es to nevarēju palaist darām. - "Vienu no tām domāju uztaisīt kā viesu guļamistabu, kad kāda no jums izlemj palikt šeit pa nakti, un otru.. es pat nezinu, ja godīgi." -
- "Es arī nezinu, ko piedāvāt. Tomēr, ja tu te viena dzīvo, tev īsti neko vairāk nevajag. Bet viss būs ok, pēc laiciņa sadomāsim kaut ko labu." - Gabriela mani mierināja, un tad izskatījās, ka palika sašutusi, - "Ak, jā... Gribēju tev pajautāt, kā tu mājās tiki vakar? Iepazinies ar kādu?" -
Liekas, ka tad, kad runa ir par puišiem, mēs visas trīs paliekam vienādas. Mēs visas sākam viena otru ķircināt, kā mazas meitenes, bet šķiet, ka tā vienkārši ir daļa no mūsu būtības. Kā jau var noprast, tieši tādā tonī Gabriela man uzdeva to jautājumu.. Patiesībā - jautājumus.
Es viņai izstāstīju visu par Džeimsu. Sākot ar to, kā viņš mani nogāza no kājām, kad domāju, ka skriet lejā pa kāpnēm un ārā uz ielas ir laba ideja. Arī to daļu, kad Rebeka mani iedrošināja aiziet pie viņa. Nu, ne tieši pie viņa, bet bez Rebekas es visticamāk būtu sēdējusi pie tās letes visu nakti, līdz Gabriela būtu gatava doties prom, un visticamāk nebūtu pavadījusi amazing pirmo nakti savā pirmajā dienā manā visu laiku mīļākajā pilsētā.
- "Tad jau laikam, ka tev tikai jāgaida, kad viņš piezvanīs." - Viņa sapņainā balsī teica, vēl joprojām domās dzīvojot manā stāstā. Jā, es pavadīju burvīgu laiku ar pilnīgu svešinieku, bet es to domāju nopietni, kad teicu, ka šobrīd nevēlos attiecības. Man ir ļoti nepieciešams šobrīd savest savu dzīvi kārtībā, galu galā atrast darbu, kurā darba devēji ir ar mieru, ka no rudens es vairs nestrādāšu katru dienu un pilnu dienu. Nav tā, ka man vajag darbu, jo man tētis katru mēnesi skaitīs tik daudz naudu, lai man pietiktu gan dzīvošanai, gan izklaidēm, gan dizaineru drēbem. Vienvārd sakot, viņš mani pārāk daudz lutina, bet es gribu darbu tāpēc, lai es justu to atbildību, un lai man būtu kaut kāda nodarbe katru dienu, vismaz līdz Universitātes sākumam rudenī. - "Es patiesībā, nemaz negaidu viņa zvanu, tā, kā to gaidi tu. Priekš manis tas ir tā, ka viņš ir ļoti atvērts un radošs cilvēks, ar kuru es labprāt pavadītu vēl vairāk laika, bet kā draugiem." -
