Ceļš Aiz Mums / LV.

2.nodaļa

Rīts iesākās kā ļoti parasts rīts. Tēvs bija jau darbā savā firmas konferencē. Māte gatavoja ierastās brokastis.  Un ārā bija apmācies.
 
  Viss savās vietās.
 
  Šeit ar laiku nekad nevar īsti zināt, tāpat metaralogi neko daudz nesola. Saulainas dienas ir retums, tāpēc cilvēki vienmēr ur priecīgi, kas saule parādās, bet vienmēr ir apbruņojušies ar kādu lietussargu somā, ja nu gadījumā saule pazudīs.

  Šodien sākas īstās stundas un skola, nezinu vai esmu tam gatavs, droši vien ka nē, bet tas ir mans pienākums. Doties uz turieni un atpakaļ.

  Šodien varēs izvēlēties arī dažādus pulciņus vai citas nodarbības. Sen jau apskatīju karti un īsti nekas lādzīgs tur nav, bet izdomāju, ka noteikti apmeklēšu futbola treniņus un vēstures pulciņu.

  Futbols ir Anglijas tradicionālais sprota veids, nezinu nevienu angli, kuram nepatiktu futbols. Bet vēsture mani jau interesē no mazotnes. Ar māti un tēvu bieži braucām apskatīt dažādas vēstures vietas - Stounhendžu, protams, Vestminsteras abatiju, Svētās Annas katedrāli, Versaļas pili, Maču Piču un citas ievērojamas vietas pasaulē.

  Paēdis brokastis es gāju ātri sağērbties. Uzmetu mugurā baltu  džemperi, kas man ir nedaudz par lielu, kājās, melnus saplēstus džinsus un kājās kedas. Izbraucu cauri sapinkātajiem matiem un skrēju lejā.

   Māte jau mani gaidīja mašīna ar  EHR mūziku. Man patīk dažāda mūzika - džezs, klasiskā, populārā, blūzs, instrumentālā, indī mūzika. Bet es nevaru paciest repu.

Novibrēja telefons, atnāca īsziņa no Gabijas.

  - Hei! Gaidīšu tevi pie durvīm - 

   Vakar, kad šķīrāmies, mēs apmainījāmies ar nummuriem un viņa beidzot pateica savu vārdu. Gabija. Gabriēla. Tas ir skaistākais vārds, kādu biju dzirdējis.

- Okey. Drīz būšu. - ātri atrakstīju 

Kad piestājām pie skolas, studenti jau bija sapulcējušies pie durvīm ar vējjakām. Ārā tiešām bija drēgns.

Izkāpdams ārā, es atkal aplūkoju ēku, kas stāv manā priekšā. Te tā bija. Ieskauta dārzā, perfekti simetriska, seno grieķu meistardarbs.

  - Hey. - mani jau sagaidīja Gabija ar platu smaidu. Un dažām grāmatām rokās.
 
   - Čau - sasveicinājos. Plati smaidīdams.

  - Šodien man četras stundas ir matemātika. Nezinu, vai izdzīvošu līdz galam. Bet tiksimies pusdienās ? - viņa nedroši pajautāja.

- Protams, man ir divas vēstures un drāma.- ātri atbildēju pirms viņa jau bija prom.

  Nezināju, ko tālāk iesākt, stāvēju lielajā globusa centrā un gaidīju kad atskanēs milzīgā gonga. Dažas meitenes pagājušas man garām piemiedza ar aci un aizskrien nokautrējušās prom.

Paskatījos, kad notiek futbola un vēstures nodarbības. Lielais saraksts bija piekārts pie ozolkoka plāksnes. Un daži interesenti jau cītīgi pierakstīja savas nodarbības grafikus. Pasgrūdu dažus malā, lai varētu saskatīt savas nodarbības.
 
  Vēstures nodarbības notiek divas reizes nedēļā, 115. Kabinetā.
Futbols notiek pirmdienās un ceturdienās. Ar šodien sāksies tikai vēsture.

  Mana pirmā stunda bija divas vēstures pie Smita kunga, kad atskanēja zvans, skrēju uz 220. Kabinetu. Visi pārējie jau gaidīja pie savas klases durvīm un nepacietīgi virpināja pirkstos pildspalvu.

  Kad ienācu klasē visi jau bija gandrīz ieradušies. Katra solu rinda bija sadalīta četros posmos, pa diviem soliem un katra nākošā rinda atradās uz paaugstinājuma, kā amfiteātra sēdvietas.

  Atceros, ka mums ar Augustu sakrita vēstures, tāpēs lūkojos pēc viņa. Augusts sēdēja vidējajā rindā, paldies Dievam viens pats. Noķēru viņa skatienu un pasmaidīju.

-Sveiks. Būšu tavs solu biedrs - paspiedu viņa silto roku un apsēdos blakus.

  Augusts smaržoja pēc vaniļas un medus. Viņa pirksti nedaudz trīcēja, sitamies pret galda virsmu. Mugurā viņam bija svītrots krekls, kas bija nedaudz par lielu viņam un noslīdēja pāri locītavām.

Kad biju sakārtojis grāmatas glītā kaudzītēs uz labā galda stūra, ieradās arī Smita kungs. Viņam rokās bija krūze ar melno tēju un pienu.  Platās linu bikses švīkājās, viņam ejot un piepildīja kluso klasi ar nepatīkamu skaņu.

   - Sveiki ! Jums mani būs jāpacieš veselus trīs gadus, ja nedomāšu atstiept kājas jūsu dēļ. - Smita kungs smaidīdams teica.

  Man jau patika pavecais Velsiešu vīrs ar savu rūtaino svīteri.

  Kad pagāja pirmais periods, ar Augustu devāmies uz ēdamzāli, kas atgādināja deviņdesmito gadu kafitēriju.

  - Sveiki zēni. Es jau domāju, ka būšu aizmirsusi kā vairs runāt, pēc divām matemātikām. - Gabija dodot mums paplātes teica.

  Blakus Gabijai stāvēja izskatīga brunete ar izliektām krūtīm un paceltu zodu. Viņas īsie svārki tik tikko spēja apslēpt viņas melno apakšveļu.

- Šī ir Elizabete - Gabija paskatījās uz mani un Elizabeti, pēc tam pasmaidījusi gāja ar Augustu pie galda.  Mēs palikām stāvus, skatoties viens uz otra.

  - Hei mani sauc Nikolass, ammm šogad sāku mācīties šeit. - stomstījos.

- Ah. Es arī, tagad svarīgākais ir iegūt jaunus draugus. - viņa smaidīdama atteica.

- Iesiem pie galdiņa -

Elizabete ar Gabiju sēdēja vienā galda pusē un es ar Augustu - otrā. Uz paplātes atradās kartupeļu biezenis ar mērci, Cēzaru salāti un vīnogu sula.

   - Kā jums patīk jaunā skola ? Neesat ne reizi apmaldījušies? - Gabija mēğināja izturēt sarunu pie galda.

- Īstenībā, piirms pirmās stundas, nezinot es nosēdēju veselas 20 minūtes Ķīmijas kabinetā, līdz atnāca skolotāja un pateica, ka šeit nenotiek matemātika. Varētu teikt, ka esmu sevi jau apkaunojusi pietiekami, pirmajā dienā. - Elizabete stāstīja.

Mēs ar Augustu klusējām un smaidījām.
 
   Pārējās stundas pagāja īsti nemanot. Izrādījās, ka mums ar Augustu sakrita arī drāma. Pirmajā stundā mēs neko daudz nedarījām. Sasēdāmies aplī , rumājām un dzērām kafiju. 

   Vēstures pulciņš tika atcelts šodien, jo Smita kungam izrādās ir ārsta vizīte, gaidīju skolas dārzā māti, lai mani savāktu, līdz pie manis pienāca bariņš skolēnu no vēstures stundas.

  - Hei ! Varbūt gribi nosvinēt pirmo kārtīgo skolas dienu ?  Alkahols, cigaretes, meitenes. Dzirdēju, ka spēlē arī futbolu. Gaidīsim Tevi. -
 
   tā pulciņš ar dažiem puišiem un meitenēm pameta mani un atstāja tikai  adresi.