Untamed Lovers

Betija

Es vairs necentos pieklusināt balsi.
Jutu sevī savilkušos karstu kamolu, kas pēc katra Tomasa pieskārieni auga lielāks.
Viņa pirksti uz mirkli apstājās, apturot arī mani. Vēl nedaudz bija atlicis.
-Turpini!- uzstājīgi noelsos.
-Es nezinu. Varbūt šodienai pietiks..- puisis lēnām vilka roku pirkstus uz leju. Manu ķermeni apņēma nevaldāmas trīsas.
-Ātrāk!- iekrampēju rokas palagā.
Tomasa sejai pārslīdēja smaids. Viņš paātrināja pirkstus. Es atbrīvojos no svelmainā kamola kājstarpē un atslīgu gultā.
-Nebija slikti ko?- Tomass pieliecās pie manis. Aso ieelpu starpā puisi noskūpstīju.
Viņš nogūlās man blakus gultā.
-Tas bija labi.- nomierināju elpu.
Lēnām sāka nākt virsū nogurums.
-Es gribēju saprast vienu lietu.- puisis nolika pakausi uz plaukstām.
-Nu?- pavilku segu līdz zodam.
-Ko tieši tu gribētu ar mani darīt? Pastaigāties, iet uz koncertiem, vienkārši pasēdēt kafejnīcā vai varbūt ar riteņiem aizbraukt uz jūru?-
-Es īsti nesapratu jautājumu.-
-Ko tu vēlies ar savu puisi kopā darīt?-
Es klusi iesmējos.
-Tu laikam kaut ko pārprati. Tu un es neesam pāris.-
Man blakus iestājās klusums.
-Mēs šo darām jau otro reizi. Tu mani uzskati par prostitūtu vai?- puisis sausi jautāja.
No Tomasa puses jautājums izklausījās savādi.
-Nē, bet tu uzskati, ka vienu reizi pamīcoties mēs būsim pāris uz mūžu?- es pagriezu galvu pret viņu.
-Nu tu varēji pirms tam pateikt, ka tā pamīcīšanās.- puisis uzsvēra pēdējo vārdu.- neko nenozīmēja.-
-No kurienes es varēju zināt, ka viena nakts tev tik daudz nozīmē. Atvaino, nevēlējos dot veltas cerības.-
Manas zilās acis sāka skatīties bundzinieka brūnajās arvien īgnāk un īgnāk.
-Tu pieņēmi, ka es guļu ar visām pēc kārtas?- Tomass sāka runāt skaļāk.
-Vai tad ne?- arī es piemērojos viņa tonim.
Puisis atvēra muti un pēc brīža to aizvēra. Iestājās klusums.
Nosprauslojos un uzgriezusi muguru puisim, aizvēru acis.
Vakara noskaņojums bija pamatīgi noslīdējis uz leju.
-Tu guli ar visiem pēc kārtas?- Tomass čukstus jautāja.
-Mēs tagad mainīsim tematu, lai padauza izrādītos es?- pateicu skaļāk, nekā gribēju.
-Nē. Es..neguļu ar visām pēc kārtas...-
-Es arī.- nomurmināju ar vaigu spilvenā.
-Tikai lielāko daļu.- puisis piebilda.
Nedaudz pasmaidīju.
-Jā, kādiem astoņdesmit procentiem.-
Iestājās atkārtots klusums, tikai šoreiz tas vairs nebija smacīgs un neveikls, bet slābens un mierpilns.
-Astoņdesmit procentiem...- Tomass novilka, pievilkdams mani tuvāk.
-Vai tu vismaz vēlētos pamēģināt būt ar mani, ja jau mēs vēl neesam kopā?- viņš atspieda pieri pret manu galvu. Puiša elpa kutināja man pakausi.
-Tu zini, ka es esmu vislielākā maita no mums piecām?-
-Spēju iedomāties.-
Iedunkāju viņu.
-Auč.-
-Mēģināt jau varam, bet nav teikts, ka sanāks.-
-Tu esi dzimusi optimiste.- Tomass sarkastiski teica.
-Labi, ja nesanāks iesim katrs savu ceļu, bet pirms tam ļauj man uzņemties šo visu.-
-Uzņemties?- pārjautāju.
-Jā. Es visu organizēšu, izplānošu. Tev vajadzēs tikai ierasties un labi pavadīt laiku. Kā ekskursijā.-
Atvērtām acīm blenzu uz nakts galdiņu pāris centimetrus tālāk. Piedāvājums neskanēja nemaz tik slikti, turklāt man nebija ko zaudēt.
-Pirmā ekskursija būs uz GUESS.-
-Uz drēbju veikalu?Nopietni?- puisis apskāva mani ciešāk.
-Pilnīgi nopietni.-
-Kur es esmu iepinies...- Tomass nopūtās un nobrauca ar pirkstiem gar manu zodu. Pagriezu galvu pret viņu, piespiežot savas lūpas viņējām.
-Tici man, tu negribi zināt.-