1.nodaļa

39 5 0
                                    


Tā nu viņai šovakar logi ir tumši
Tā nu es staigāju smagu to sirdi
Auksti kļūst līdz nemaņai baltai
Samaņā gribu tik tavas lūpas just

-Njā....-
-Kas par nopūtu?-
-Es gaidīju ko....dižāku.-
Betija pasmējās par Lindas piezīmi.
-I mean, izskats tā neko...- Elvīra iedzēra malku no glāzes.
-Jā, tīri ciešami.- piekrita Ella.

Who knew that I couldn't
stand still at all
Who would have thought that I'm madly in love with you
Mind's usually the loudest to
talk back at me
Then why did my heart take the role instead

-Un kas par balsi...- Ramona sapņaini novilka. Meitenes sēdēja pie galdiņa patālāk no skatuves, tomēr mūzika pamanījās ieskaut no visām pusēm.
-Man patīk viņa tetovējums.- iestarpināja Elvīra.
-Kurš no visiem?-
-Nu, sākumā jau vajag noskaidrot kur ir pārējie tetovējumi pirms spriest kurš smukākais.-
-Kā tev šķiet, kur ir pārējie?- Elvīra uzrunāja Betiju.
-Drīz uzzināšu.-
Teikto pavadīja slāpēti smiekli.

Pussnaktī kamēr gaisma jau nodziest
Pussnaktī kamēr logi jau tumši top
Samaņā gribu tavas lūpas
Nemaņā baltu aukstumu just

-No visiem iespējamajiem laimestiem mēs laimējām tieši viņus.-
-Betij, cik tiešs kontakts mums būs ar viņiem?- interesējās Ella lēnām sūcot ābolu sulu no salmiņa. Viņai pretī Betija malkoja to pašu, iztēlojoties, ka tas ir kas stiprāks tādā pašā krāsā.
-Zem viena jumta jūras krastā. Es neticu, ka tur būs desmit istabas.- Betija apmierināti novilka.
-Es toties ticu, ka būs sešas. Viena mums visām un pa vienai katram no viņiem.- iesmējās Linda.
-Ticamāks variants.-
-Es ņemu augšējo gultu!-iesaucās Ella.
-Es apakšējo!-
-Piesakos uz otru augšējo.-
-Man ko, palodze paliek?-
Ramonai jautājums uzdzina smieklus.
-Šķiet viņi pabeidza.- Elvīra pacēla galvu mēģinot saskatīt pāri pirmajiem galdiņiem.
-Tas nu gan bija ātri.-
-Mēs šeit sēžam divas stundas.-
-Ouh....-
-Iesim sasveicināties!- Ramona piecēlās.
-Betija jau berzē rokas....-
-Juuuuu.-
Meitenes piecēlās un lēnām devās uz aizkulišu pusi. Arī citi cilvēki sāka posties uz māju pusi.
-Nu...kura pirmā?- Ella spēra soli nostāk no durvīm, kas veda uz grupas ģērbtuvi.
-Es nē.-
-Nop.-
-Nebūs.-
-Eu, tu vispār to gribēji visvairāk no mums visām.-
-Es pirmā neiešu.-
-Saņemās, neesam taču mīkstie!-
-astoņdesmit procentos gadījumu...-
-Nesāc ar savu statistiku....-
-Nu atveriet tak durvis beidzot!-
-Pabīdās, es to izdarīšu.- Ramona uzlika roku uz durvju roktura.
Durvis sāka lēnām vērties vaļā līdz ar spēju būkšķi atsitās pret Ramonas galvu.
-JOBANAIS VRODS!- meitene noslīdēja uz grīdas.
-Tev viss labi?- pirmā paspēja pavaicāt Elvīra.
-Auuuuu neeeeee!-
-Johaidī, tak skaties kad durvis ver!- Betija uzsauca puisim. Tas apstulbis blenza viņai pretī.
-Nepiederošām personām ieeja šeit vispār ir aizliegta.- puisim aiz muguras ierunājās vēl kāds.
-To jau sapratām, visiem kas nāk jūs dodat pa pieri.- Linda vetīja durvīs stāvošajiem smaidu.
-Viss labi?- puisis notupās pie Ramonas.
-Un kā tev izskatās?- viņa atrūca.
-Godīgi sakot neredzu tur neko.- viņš paraustīja plecus.
-Puiši pabīdieties, palaidiet!- no istabas atskanēja steidzīga balss. Pēc brīža arī pats balss īpašnieks stāvēja meiteņu priekšā visā savā godībā.
Ramona pa to laiku bija nostājusies uz kājam.
-Jūs noteikti esat tā grupiņa, kura laimēja brīvdienas ar puišiem, vai ne tā?- vīrieša smaids slēpās aiz biezajām ūsām.
-Mhm....- Elvīra domīgi novilka skatoties uz Ramonu.
-Nāciet, nāciet! Jums laiks braukt uz viesu māju.- vīrietis steidzināja.
Nu jau visu grupu varēja redzēt stāvam pie durvīm.
-Kāpēc vienā mašīnā...- viens no jaunpienācējiem nomurmināja, atglaužot melnās matu šķipsnas no sejas.
-Jā, nedod dievs kāds durvis dāmai nav iemācījies paturēt.- nokomentēja Linda ejot līdzi vīrietim uz izeju. Ārā viņus gaidīja melns limuzīns.
Pirmais iespaids nebija tas labākais, kā rezultātā ceļš līdz mašīnai tika mērots kapa klusumā.
Blondais grupas dalībnieks ieņēma vietu priekšā blakus vīrietim, kas izrādījās bija grupas menedžeris.
Mašīnas aizmugurē iekārtojās meitenes. Blakus diviem mini bāriem.
Otra dzimuma pārstāvji apsēdās tuvāk šofera vietai.
Ramonai tika pasviesta ledus paciņa.
Meitene pateicīgi to noķēra un pielika pie pieres.
-Kā jau teicu tev iepriekš.- Linda ierunājās.- nekas dižs te nav gaidāms.-
-Njā....- piekrita Ramona.
-Toties nosaukums grupai foršs!-
- Es esmu pillā, atgādini vēlreiz to viņu nosaukumu.- Betija atlaidās sēdeklī.
-Tu dzēri ābolu sulu.- Ella sarauca uzacis.
-Jā, jā, nepiesauc šitās sliktās atmiņas.-
-Fantastiski...mēs braucam velns viņ zin kur ar velns viņ zin ko. Brīvdienas ir sākušās!-
-Grupas vārds ir Untamed lovers.-

Untamed LoversDove le storie prendono vita. Scoprilo ora